Par dziedētu graudu dziedējošām īpašībām dzirdēts jau sen. Senā Krievijā ar tiem baroja vārgos un slimos bērnus. Diedzēti rudzu, miežu, kviešu un auzu graudi satur olbaltumvielas ( 8 neaizvietojamās), ogļhidrātus, fosforu, kāliju, magniju, mangānu, kalciju, cinku, dzelzi, selēnu, varu un vitamīnus C, В1, В2, В3, В5, В6, В9, Е, F, kas atbild par normālu smadzeņu un sirdsdarbību, ļauj vieglāk atgūties pēc stresiem, uzlabo ādas un matu stāvokli, kavē organisma novecošanās procesu.
Dīgšanas procesā graudos esošās vērtīgās vielas palielinās 2-4 reizes salīdzinot ar to daudzumu graudos.

Kādus graudus var diedzēt?
Kviešu, miežu, rudzu graudus, griķus  un auzas.

Griķu dīgsti
Diētisks produkts, piemērots diedzēšanai nelielā ūdens daudzumā. Dīgstus var ēst pēc 3 dienām. Dīgsti satur vitamīnus un minerālvielas (dzelzi, kāliju, kalciju). Dīgstus izmanto salātu pagatavošanā, sviestmaizēm un zupām.

Sauju griķu graudu noskalo rupjā sietā, ieber traukā un pārlej ar tīru ūdeni, ko ņem 2 reiz vairāk kā graudus un no 8 stundām līdz diennaktij mērcē vēsumā, piemēram, ledusskapī. Uzbriedušos graudus rūpīgi skalo sietā, tekošā ūdenī. Noskalosies gļotains šķidrums, kas pasargā graudu no baktērijām, bet apgrūtina to gremošanu. Lieko ūdeni notecina un mitros graudus izber uz šķīvja 3 – 4 kārtu biezā slānī, lai tiek klāt gaiss, ko graudam elpot. Šķīvi pārsedz ar otru šķīvi, kas nepieļaus graudu izžūšanu un novieto istabas temperatūrā. Pēc 2 diennaktīm parādās asniņš, pēc 3 -4 diennaktīm grauda kodols ir samīkstinājies. Grauds garšo saldeni, bez sīvas piegaršas.

Šādus griķus pāris karotes dienā un kārtīgi sakošļājot, lai veicinātu gremošanu – var ēst svaigus, kas ir visveselīgākais veids, jo saglabājas visi vitamīni un bioloģiski aktīvās vielas. Piemēram, sajaucot ar skābpiena produktiem – kefīru, rjaženku, jogurtu. Skābpiena baktērijas nomāc iespējamo baciļu vairošanos, kas varētu būt palikuši uz termiski neapstrādātā grauda, tāpēc iemērktus jogurtā bez piedevām, diedzētos griķus var diennakti uzglabāt ledusskapī. Sausus dīgstus ledusskapī var uzglabāt vairākas dienas.

Lielākā daļa šobrīd lielveikalos nopērkamo griķu ir nevis gaiši dzelteni, vai balti iezaļgani dzīvi graudi, bet brūni grauzdēti, zaudējuši lielu daļu no vitamīniem, nesatur fermentus un citas bioloģiski aktīvas vielas, tāpēc arī nav spējīgi dīgt, par ko katrs pats var pārliecināties.

Kviešu dīgsti
Diētisks produkts, piemērots diedzēšanai nelielā ūdens daudzumā. Dīgstus var ēst pēc 2-4 dienām. Dīgsti satur vitamīnus (B1, B2, E, C). Dīgstus izmanto salātu un sviestmaižu pagatavošanai. Diedzētie graudi ēdot ir ļoti rūpīgi jāsakožļā vai arī pirms ēšanas jāsamaļ gaļasmašīnā. Regulāri lietoti, tie uzlabo gremošanas trakta darbību, stiprina imunitāti, nāk par labu locītavu, acu, ādas, matu un nagu veselībai.

Sauju graudu noskalo, aplej ar vēsu ūdeni un tur vienu diennakti. Nākamajā dienā ūdeni nolej, graudus noskalo un atstāj mitrus uz šķīvīša. Nākamajā rītā tos atkal noskalo un atstāj. Pāris dienās izdīgst 1 – 2 mm garš asns, un nu graudus jau var lietot uzturā – apēst sauju tāpat, iejaukt salātos vai biezpienā. Bet visaugstākā E vitamīna koncentrācija graudā ir brīdī, kad asns sasniedzis 5 – 7 mm garumu, tas ir trešajā dienā. Kviešu graudi bagātīgi satur ne tikai šķiedrvielas, bet ir arī labs E vitamīna avots. Tie palīdz atjaunot šūnas un vairo enerģiju – darbojas gluži kā jaunības eliksīrs. Ja dīgstus lieto veselu mēnesi, sagaidāms ļoti pozitīvs iznākums.

 

Diedzētos graudos ir 300 reižu vairāk vitamīnu nekā no tiem izaugušajos augos. Diedzēšanas laikā C un B6 vitamīna daudzums graudos palielinās vairāk nekā piecas reizes, B1 vitamīna daudzums – pusotru reizi. Diedzētos kviešos C un B vitamīna daudzums palielinās piecas reizes, E vitamīna un folijskābes daudzums – četras reizes. Desmit gramos diedzētu kviešu C vitamanīna ir tikpat daudz, cik glāzē apelsīna sulas.Diedzētajos graudos salīdzinājumā ar parastajiem graudiem ir par 30 % vairāk olbaltumvielu.

Rudzu dīgsti
Graudus samitrina un diedzē siltā vietā. Aptuveni pēc trim vai četrām dienām parādīsies asni. Kad tie ir vienu vai divus centimetrus gari, noskalo un lieto termiski neapstrādātus – gan ēd tāpat, gan liek salātos un kokteiļos. Diedzē nelielu daudzumu un ar dažu dienu starplaiku. Graudus var diedzēt mazliet ilgāk un ēst zelmenīti, taču visvērtīgākais ir asns ar visu atdzīvināto graudu.

Diedzētie rudzu graudi kompensē gan vitamīnu, gan minerālvielu trūkumu. Uzlabo zarnu mikrofloru, veicina gremošanu, palīdz pret dažādām kuņģa kaitēm. Sekmē organisma attīrīšanos kopumā. Labvēlīgi ietekmē asinsriti, stabilizē nervu sistēmu. It sevišķi ieteicams diabētiķiem.