Ziemā, kad vasarā uzņemto vitamīnu rezerves pakāpeniski izzūd, ļoti labs veids, kā vairot enerģiju un stiprināt savu veselību ir dīgstu lietošana uzturā.
Dīgsti satur ļoti daudz bioloģiski aktīvo vielu, dīgšanas laikā vitamīnu un minerālvielu daudzumi desmitkāršojas. Dīgstu ēšana uzlabo vielmaiņu, asinsradi, pabaro šūnas. Ēdot sadīgušus graudus, organisms saņem jau daļēji sašķeltas un pārstrādātas olbaltumvielas, kas tuvojas aminoskābes vērtībai. Tās ir viegli uzņemamas un ātri pārstrādājas.

KĀPĒC ĒST DĪGSTUS?
Lai palīdzētu organismam labi funkcionēt, uzturam vajadzētu būt – 80 % sārmainu vidi veidojošo produktu un tikai 20% skābu vidi veidojošie produkti. Visi dārzeņi, diedzētie graudaugi, augļi, sēklas, zirņi, pupas veicina sārmainu vidi, ko diemžēl cilvēki lieto tikai ap 20% dienā. Skābu vidi veido galvenokārt visi termiski apstrādātie, saldinātie, dzīvnieku izcelsmes un graudaugu produkti, kā arī kaltētie zirņi un kaltētās pupas.

Lai arī lielveikali plašā klāstā piedavā diedzētos graudus un sēklas, taču, nedaudz pacenšoties, arī tu vari tikt pie svaigiem un dabiskiem vitamīniem!

KO VAR DIEDZĒT?
Diedzēt vari – redīsu, lucernas, sinepju, kressalātu, krešu, saulespuķu, sarkano biešu, sinepju, sarkano un zaļo kāpostu sēklas, kviešu, miežu, rudzu, griķu un auzu graudus, ķīnas pupiņas, lielos pelēkos zirņus, lēcas.

Iegādājoties sēklas un graudus diedzēšanai mājas apstākļos, jāuzmanās, lai sēklas nebūtu kodinātas vai kā citādi ķīmiski apstrādātas. Atkarībā no sēklām tās dīgst no divām līdz septiņām dienām. Graudus vislabāk pirkt no zemniekiem, kuri savās saimniecībās izmanto bioloģiskās lauksaimniecības metodes.

KO NEVAJADZĒTU DIEDZĒT?
Parastās šabeļpupas gan nedrīkst diedzēt, jo nevārītas tās ir indīgas. Nederēs arī cukini, meloņu, arbūzu, kartupeļu, tomātu, piparu un baklažānu sēklas. Tā pat arī gurķus musudarzs.lv diedzēšanai neiesaka, jo to dīgsti esot rūgti.

KAD SĀKT DIEDZĒT?
Diedzēšanu var droši uzsākt pat janvārī. Sēklām, lai uzsāktu dīgšanas procesu, gaisma nav nepieciešama. Pirmais vārgais asniņš izsprauksies tieši tumsā un siltumā, piemēram, vannas istabā vai aiz virtuves skapīša durvīm. Ja grib izaudzēt garāku zelmeni, tad gan vajadzēs gaismu.

KĀ DIEDZĒ SĒKLAS ĒŠANAI?
Pirms diedzēšanas sēklas ir jāizmērcē. Sīkākajām sēkliņām pietiek ar dažām stundām, lielāka izmēra sēklas vai zirņus mitrumā jāatstāj uz nakti. Pēc tam labi noskalo un notecina. Jo sausākas sēklas, jo labāk – mitrākām sēklām var rasties nepatīkama garša un tās var sākt pelēt.

Trauks, kurā diedzēt sēklas, atkarīgs no tā ko diedzējam.
Mazās sēklas var diedzēt arī ar bieza papīra dvieļa vai marles palīdzību. Sēklas mērcē pāris stundas, tad noskalo un  uz šķīvja izklāj mitru papīra dvieli vai marli, to vienmērīgi pārkaisa ar sēklām un visu pārklāj ar vēl vienu mitra dvieļa/marles kārtu. “Augsne” jāmitrina, kad tā kļūst sauss – aptuveni vienu reizi dienā. Dīgsti parādīsies pēc dažām dienām.

Lielās sēklas var diedzēt burkā. Pirmajā dienā sēklas uz astoņām stundām atstāj mirkt ūdenī. Pēc tam ūdeni jānolej un burkai jāuzklāj marle. Divreiz dienā sēklas jānoskalo ar ūdeni un, kad ūdens notecējis, burkai atkal jāuzklāj marle. Tomēr jāatceras, ka sēkliņu skalošanas reizes nedrīkst izlaist, lai tās vai tikko uznācis asns neiekalstu.

Dīgstošas sēklas nedrīkst atrasties tiešā saules gaismā un pie radiatoriem. Jāseko līdzi, lai sēklas būtu mitrumā un neiekalst. Sēklas nediedzē ilgāk par septiņām dienām, dīgstus var griezt un lietot uzturā jau pēc piecām dienām. Ja dīgsti nogriezti – otrreiz sēklas nediedzē.

KĻŪDAS DIEDZĒJOT
Ja diedzē dažādas sēklas, katrai šķirnei nepieciešama sava dobīte vai diedzējamais trauciņš, pretējā gadījumā aktīvākie nomāks vājākos dīgstus.
Galvenās kļūdas, audzējot mazos dīgstiņus, ir pārlaistīšana, tad tie dubļos teju vai noslīkst, vai arī pretēji – izkaltē.
Nedrīkst lietot kodinātas sēklas!

 

KAS VĒL JĀŅEM VĒRĀ DIEDZĒJOT SĒKAS ĒŠANAI?

  • Dīgstošajām sēklām nepieciešama dienas gaisma, bet ne tieši saules stari.
  • Visvērtīgākie ir 2 mm gari asni, kuriem vēl nav sadīgušas saknes.
  • Jo mazākas sēklas, jo ātrāk tās sadīgst.
  • Vienā paņēmienā diedzē tādu sēklu vai graudu daudzumu, ko vari izlietot divu triju dienu laikā.
  • Graudus liek diedzēties ar 2–3 dienu intervālu, lai neveidotos lielas rezerves. Ja svaigā veidā diedzējumus nevar pagūt izlietot, tos var arī izkaltēt.
  • Lēcas un zirņi asnus izdzen trijās dienās.
  • Pupiņas sadīgst 4–5 dienās.
  • Krešu sēklas sadīgst sešās dienās.
  • Ķīnas pupiņas, kressalāti, redīsi, kvieši un rudzi parasti sadīgst divās trijās dienās.
  • Lucerna, saulespuķu sēklas sadīgst nedēļas laikā.
  • Siltā laikā, lai sēklas atdzesētu, tās skalo aukstā ūdenī – siltums, kas rodas, sēklām dīgstot, palēninās dīgstu parādīšanos.
  • Vēsākā laikā dīgšanu pasteidzinās sēklu skalošana siltā ūdenī.
  • Ja dīgšanu grib palēnināt, trauku ar diedzējumiem tur ledusskapī.