Pelargonija ir īsta jauno laiku puķe – prot pielāgoties dažādām prasībām, izsekot visām modes tendencēm. Tā var būt gan liela un salta, gan pavisam maza vai pat nokarena, tā raisa gan dažnedažādu krāsu ziedus, gan lapas. Turklāt pelargonija vienlīdz skaisti zied telpās un dārzā.

Vienkrāsaino un daudzkrāsaino klajo līdz pildīto ziedu, zaļo līdz zaļraibo dažādi roboto, šķelto, krokoto, gludo un pūkaino, plāno līdz sukulento lapu īpašnieces pelargonijas dzimtene ir Dienvidāfrika – ap Labās Cerības ragu. Savvaļā uzskaitīts aptuveni 250 sugu. Pie mums telpās un ārā – balkona kastēs, dobēs u.c. – tiek audzētas šķirņu un hibrīdās pelargonijas; sugu ir diezgan maz. Pasaulē nav iespējams saskaitīt visas pelargoniju šķirnes, hibrīdus – to ir vairāki tūkstoši.

Lai saglabātu šķirnes un hibrīda īpašības, pelargonijas pavairo ar lapainiem galotnes un stumbra spraudeņiem. Pavairošanu var apvienot ar augu apgriešanu pirms vai pēc ziemas. Labākais laiks pavairošanai ir pavasaris, taču spraust var visu gadu. No spraušanas brīža līdz ziedēšanai paiet aptuveni 5-7 mēneši.

Viskrāšņāk pelargonijas zied no maija līdz oktobrim. Taču, ka pelargonijām arī citos mēnešos tiek nodrošināti optimāli apstākļi, tās arī šajā laikā ziedēs un augs bez problēmām.

Visām pelargonijām, izņemot sukulentā, nepieciešams gaisa un ūdens caurlaidīgs, barības vielām bagāts substrāts ar viegli skābu jeb neitrālu augsnes reakciju. Augiem nav izteikta miera perioda, taču tie ziedēs krāšņi un bagātīgi, ja kādu laiku atpūtīsies – vēsumā, daļēji sausumā, bez mēslojuma, bet gaismā.

Pelargonijas lieliski var audzēt dārzā – gan dobēs, gan toveros. Taču pelargoniju ziedi, īpaši pildītie, ir jāsargā no ilgstoša lietus, kas tos saplēš, saķepina – tie neatveras, sapūst (puve izplatās uz citiem ziediem , ja tos laikus nenovāc). Piemērotākās āra apstākļiem ir sīkziedu pelargonijas, izturīgāki ir sarkanas krāsas ziedi. Daļu dārzā augošo pelargoniju var audzēt kā vasaras puķes, daļu saglabāt kā mātesaugu, no kura ņemt spraudņus pavasarī.

Pelargonijas vislabāk aug un, galvenais, zied gaišā un saulainā vietā, īpaši krāsainās lapu formas. Pirmajos pavasara saules staros augus pasargā, noēno, lai neapdegtu lapas. Intensīvās augšanas laikā – no agra pavasara līdz vēlam rudenim – pelargonijas bagātīgi laista un mēslo. Augu saknēm pat viskarstākajās vasaras dienās nav ieteicams ilgstoši atrasties mitrumā. Īpaši bīstama ūdens pārbagātība ir vēsās dienās un miera periodā. Ja ziemā pelargonijām var nodrošināt labu apgaismojumu, ap +15 C grādu temperatūru, svaigu gaisu, tad augi ziedēs arī šajā laikā. Pelargoniju sēklas galvenokārt izmanto jaunu šķirņu un hibrīdu radīšanai. Arī pelargonijas apdraud kaitēkļi. Nepiemērotos audzēšanas apstākļos var savairoties tīklērces, baltblusiņas, laputis, tripši, bruņutis.

Ielāgo! Pelargoniju plusi; koši ziedi, bagātīga krāsu gamma, dažādu formu un krāsu lapas, šķirnēm atšķirīgs augums, viegli pavairot, aug gan telpā, gan ārā.
Pelargoniju mīnusi; var nepatikt specifiskā smarža, bojā lietus un vējš, ziemā izstīdz.