Siltumnīcā

SILTUMNĪCAS SAGATAVOŠANA ZIEMAI

Dienas kļūst ar vien vēsākas, un pārsvarā siltumnīcu raža jau novākta. Lai arī nākamajā gadā varētu priecāties par izaudzēto, siltumnīcu nākamajai sezonai vislabāk sagatavot jau rudenī.

Galvenais – lai ietu bojā slimību izraisītāji un kaitēkļi un lai siltumnīcas konstrukcijām nekaitētu mitrums.

Kad raža noņemta, no siltumnīcas rūpīgi jāizvāc visas augu atliekas kopā ar saknēm un auklām (nākamajā gadā gurķu, tomātu piesiešanai vislabāk ņemt jaunas auklas gan slimību, gan izturības dēļ).

Augu atliekas liek kompostā, kaudzi ierīkojot pēc iespējas tālāk no siltumnīcas. Kompostējot slimību bojātos augus, kartupeļu lakstus un mizas, noziedējušas asteres, iegūto substrātu pēc tam var izmantot citu kultūr­augu (ne tomātu vai kartupeļu) mēslošanai. Ierīkojot komposta kaudzi, satrūdēšanas veicināšanai ir vērts uz augu atliekām uzreiz uzliet biokompostētāju un pārsegt ar augsni, kūdru vai plēvi, lai vējš sēnīšu sporas neiznēsā pa dārzu.

 

Siltumnīcu izkvēpināšana ar kadiķu zariem ir viens sen lietots slimību dīgļu iznīcināšanas veids.

Siltumnīcu dezinficēšanai var izmantot arī sēru. Aizdrīvē visas spraugas un sēru aizdedzina. Jāņem vērā, ka sēra savienojumi ir ļoti kaitīgi cilvēka organismam, tāpēc šo darbu veic gāzmaskā un pēc sēra aizdedzināšanas siltumnīcu nekavējoties pamet. Pēc pāris dienām siltumnīcu rūpīgi izvēdina. Tomēr labāk izvēlēties mazāk bīstamus siltumnīcas dezinfekcijas veidus. Turklāt šo metodi var izmantot tikai koka karkasa siltumnīcām. Sēra dioksīds bojā nekrāsotas metāla konstrukcijas.

Pēc dezinfekcijas siltumnīcu nepieciešams maksimāli izsaldēt. Plēves siltumnīcām iesaka plēvi rudenī noņemt, lai zeme ziemā izsalst un ar lietus un sniega ūdeņiem labi izskalojas. Ja plēve netiek noņemta, galvenais – nevajag to ziemā turēt ciet, tieši pretēji – abus galus tur vaļā, lai staigā vējš un sals sasaldē augsni, tā labi izvējotos un ietu bojā augsnē palikušie kaitēkļi.

Koka konstrukcijas apstrādā ar antiseptisku līdzekli, piemēram, Pinotex vai citu līdzekli, kas neveido elpojošu aizsargslāni. Noderēs arī ERLIT-S, ko lieto koksnes aizsardzībai slēgtās un atklātās konstrukcijās. Turklāt šis līdzeklis pasargā no trupēšanas, pelējuma, kokgraužiem (ķirmjiem u.c.) koksni, kas ir tiešā saskarē ar augsni.

Kad siltumnīca sakopta, laiks sagatavot augsni. Zeme nav jāmaina katru gadu, taču Valsts augu aizsardzības dienesta (VAAD) speciālisti iesaka — siltumnīcās nomainīt augsni vismaz vienu reizi trijos gados.

Ja ausgni nemaina, tad to var dezinficēt ar vara vitriola šķīdumu. Izsmidzina ar smidzinātāju vai aplaista ar lejkannu. Samitrina gan augsni, gan koka konstrukcijas, kastītes, plauktus. Papildus zemi var uzlabot ar  labi satrūdējušiem kūtsmēsliem. Tos iestrādā augsnē katru otro gadu rudenī – aptuveni spaini uz kvadrātmetru. Ja nav pieejami kūtsmēsli, līdzīgu efektu panāk, augsnē lielā daudzumā iestrādājot pļautu zāli.