Foto: freeimages.com
Foto: freeimages.com

Pļavas āboliņš ir daudzgadīgs tauriņziežu dzimtas (Fabaceae) lakst-augs. Līdz 40 cm augsts. Auga stumbrs stāvs, lapas trīsstūraini saliktas, lapiņas olveida vai eliptiskas. Lapiņu vidusdaļā ir gaiša, sudrabpelēka josla, pielapes smailas. Ziedi sārti vai violetsārti, sakārtoti apaļās galviņās stumbra un zaru galos. Zied no jūnija līdz augustam. Auglis – viensēklas pāksts.

Ārstniecībā izmanto arī balto (Trifolium repens) un tīruma (Trifolium campestre) āboliņu.

Āboliņi ir bieži sastopami visā Latvijā. Tie aug pļavās, laukos, mežmalās, ceļmalās un dārzos. Sarkano āboliņu audzē lopbarībai, balto āboliņu – zālājos un kā nektāraugu.
Izmanto
Ārstniecībā izmanto ziedkopas vai ziedošas lakstu galotnītes.

 

Ķīmiskais sastāvs
Āboliņa ziedos atrasti flavonoīdi, ēteriskās eļļas, gļotvielas, C vitamīns. Lakstos ir atrasti kumarīni, kam raksturīga estrogēna iedarbība (līdzīga sieviešu dzimumhormoniem), flavonoīdi, sapo-nīni, miecvielas, fenolskābes, vitamīni, karotinoīdi un citas bioloģiski aktīvās vielas.

 

Iedarbība
Āboliņa preparātiem piemīt asinsradoša, sviedrējoša, atkrēpojoša, pretsklerotiska, imunitāti stimulējoša, urīndzenoša, pretiekaisuma un pretsāpju iedarbība. Tie kavē holesterīna uzkrāšanos asinsvados un veicina vielmaiņas galaproduktu izvadīšanu no organisma; paaugstina organisma izturību pret infekcijas slimībām, kavē ļaundabīgo audzēju attīstību.