lawn

Zāliens un tā kopšana

Skaists, koši zaļš un maigs zāliens ir gandrīz katra privātmājas īpašnieka sapnis. Bet, lai Jūsu zāliens tiešām būtu tāds par ko būtu prieks gan pašiem, gan Jūsu ciemiņiem, tas ir regulāri jākopj.

Zāliena augsnes sagatavošana
Augsnei ir jābūt tīrai no nezāļu sēklām un ar neitrālu augsnes skābumu. Tāpat jāpievērš uzmanība, lai zālienam sagatavotā augsne ir pietiekami stingra, lai tā negrimst. No lietošanas ērtuma- jācenšas, lai zeme ir iespējami līdzena, lai vēlāk, ejot pa zālienu, tajā neķertos kājas aiz liekiem pauguriem. Ja zālienam paredzētā augsne tomēr neatbilst nepieciešamajam, jāveic atbilstoši priekšdarbi- jāpieved un jāizlīdzina kvalitatīva zeme, ja nepieciešams, jākaļķo augsne. Zālienam piemērotākās ir smilšmāla vai mālsmilts augsnes — tādās viegli iekļūst gaiss un ūdens. Ja zāliens atradīsies pie jaunceltnes, teritorija pirms sēšanas jāatbrīvo no būvgružiem, jāizplāno pagalma arhitektūra. Vislabāk, ja iespējams, augsnes sagatavošanu veikt rudenī. Veicot darbus pavasarī, rūpīgāk jānoblietē pamats, citādi, augsnei sēžoties, tajā var rasties ieplakas.

Augsnes analīžu veikšana
Lai zālienam sagatavotu atbilstošu augsni, var veikt augsnes analīzes. Augsnes analīžu rezultāti palīdzēs nodrošināt piemērotāko augsni arī citiem augiem, ko plānojat dārzā sēt vai stādīt. Atkarībā no augsnes platības un saimnieku maksātspējas, augsnes paraugu noņemšanu iespējams veikt gan pašu spēkiem, gan pieaicinot atbilstošus speciālistus. Abos gadījumos tiek ņemti vērā aptuveni vienādi pamatprincipi. Augsnes analīzes ērtāk ņemt siltajā laikā, kad zeme nav sasalusi- pavasarī, rudenī, vasarā. Ieteicamākais laiks paraugu ņemšanai ir pavasarī pēc augsnes atkušanas, kamēr vēl nav uzsēti minerālmēsli, uzvesti kūtsmēsli vai nokaļķots, kas varētu ietekmēt analīžu rezultātus. Augsnes paraugu noņemšanai speciālisti izmanto īpašas augsnes zondes. Saimnieki var iztikt ar lāpstu un spainīti, vai tamlīdzīgiem vienkāršiem, ikvienā saimniecībā esošiem priekšmetiem. Augsnes analīzes jāņem aptuveni 20 cm dziļumā (aramkārtas dziļums, kāds parasti tiek apstrādāts, piemēram, uzrokot zemes virskārtu, lāpstas dziļums). Ar lāpstu jāizrok 20 cm dziļa bedrīte, gar kuras malu ar karoti vai kādu citu priekšmetu 2 līdz 3 cm platumā visā atraktajā bedrītes dziļumā paņem daļu no augsnes parauga, kuru ieber spainītī. Veselu augsnes paraugu veido vairāki šādi rakumi. Savākto augsnes paraugu ievieto maisiņā un nogādā analīžu veikšanai speciālā laboratorijā. Savākto augsnes paraugu pirms nogādāšanas laboratorijā nevajag žāvēt. Iesniegšanai der arī pāris nedēļas uzglabāts augsnes paraugs. Atklātām lauka platībām (zālieni, tīrumi, dārzi u.tml.) analīzes veic VSIA „Agroķīmisko pētījumu centrs” (Latvijā vienīgā akreditētā augsnes analīžu laboratorija). Parasti saimnieku individuālo augsnes paraugu analīzes tiek veiktas aptuveni vienas nedēļas laikā vai ilgāk, ja augsne ir pārlieku mitra un to iepriekš nepieciešams žāvēt. Par pamatanalīzi, kas dod būtiskāko priekšstatu par augsnes agroķīmisko saturu tiek uzskatīta augsnes skābuma (pHKCl) noteikšana, organisko vielu satura, mainīgā fosfora un kālija satura noteikšana. Teorētiski, lai nemitīgi būtu lietas kursā par augsnes agroķīmisko saturu, analīzes iesaka atjaunot ik pēc 5 gadiem, pie intensīvas saimniekošanas- ik pēc 3 gadiem, taču praktiski tas atkarīgs no īpašnieka iespējām un nepieciešamības. Tāpat augsnes analīzes var veikt mājas apstākļos, veikalā nopērkot vienreizējus testerus vai augsnes skābuma mērītāju, kurš kalpos ilgāk.

Zāliena sēklu izvēle
Kopumā par vienu no populārākajiem tiek uzskatīti universālie zāliena sēklu maisījumi- tiem ir arī zemākās cenas, šie ir tradicionālākie un pazīstamākie zālieni, kas rotā lielāko daļu teritoriju. Ne mazāk pamanīti noteikti ir arī sporta zālieni, arī tiem ir piemērotas speciālas zāliena sēklas, no kurām augs īpaši izturīgs un stiprs zāliens, kas būs noturīgāks pret nobradāšanu. Ja zāliens jāsēj specifiskākā augsnē, arī tam var atrast piemērotāku risinājumu, nopērkami, piemēram, zālieni ēnainām vietām, zālieni nabadzīgām, smilšainām augsnēm. Grūti pļaujamās vietās ieteicams lēni augošs zāliens, savukārt acu baudai piemērots ir krāšņākais no zālienu veidiem- ziedu pļavas sēklu maisījums, kas ir allaž krāšņs un ziedošs. Katram zāliena veidam ir arī atšķirīgs ieteicamais melnzemes slāņa biezums. Universālajam zālienam, ko izmanto privātmāju dārziem ar vidēju slodzi un zālienam ēnainās vietās iesaka 20 cm biezu melnzemes slāni. Parkos un puķu pļavās nepieciešams 15 cm biezs melnzemes slānis, savukārt sporta laukumos un stadionos, lai nodrošinātu sportistu prasības, nepieciešams tikai 5 cm biezs melnzemes slānis. Ar ko tad atšķiras dažādie zāliena sēklu veidi? Katram no tiem ir mazliet atšķirīgs sēklu maisījums, speciālisti informē, ka jo vairāk dažāda veida zālīšu sēklu ir maisījumā, jo izturīgāks būs mauriņš- labākajos maisījumos ir pat vairāki desmiti dažādu sēklu veidu. Lai zāliens būtu vienmērīgs, viena lauka sēšanai neiesaka izmantot vairāku veidu sēklas, jo atšķirības var būt vizuāli pamanāmas.

Zāliena sēšana
Zāliena sēšanu var veikt ar speciālu tehniku vai ar rokām. Saprotams, ka lielām teritorijām ērtāk būs izmantot tehniku, bet nelielu piemājas teritoriju droši variet apsēt ar rokām, ievērojot dažus sēšanas ieteikumus. Lai sējums būtu kupls un vienmērīgs, iesaka sēt divos virzienos- uz vienu lauka galu dodoties un sējot taisni, atpakaļ nākot, perpendikulārā virzienā šķērsojot lauku. Lai sēklas netiktu izpūstas, jāsēj mierīgā, bezvēja laikā. Uz visiem zāliena sēklu iepakojumiem ir norādīta izsējas norma (sēklu patēriņš uz noteiktu platību) to jāievēro, lai panāktu labu rezultātu. Labākais sēklu iestrādes dziļums ir 1 cm – šāds dziļums nodrošina labākos apstākļus sēklu vienmērīgai dīgšanai un sakņu sistēmas veidošanai. Dziļāk iestrādājot sēklas, izdīgs tikai spēcīgākās zāļu sugas. Pēc sēšanas sēklas jāiestrādā zemē, jānoblietē. Nelielām teritorijām tiek izmantots vienkāršs darinājums- pie pēdām piesien dēlīšus un ar tiem nostaigā sējumu. Veikalos nopērkami arī speciāli ruļļi, kuros ieber smiltis vai ielej ūdeni un norullē teritoriju. Laistīt nepieciešams tikai, ja sēšana notiek sausā laikā. Ja zeme ir mitra, speciāla laistīšana uzreiz nav nepieciešama. Zāliena sēšana ieteicama pavasarī, kad ir beigušās salnas (parasti- aprīļa beigas, maija sākums) vai uz vasaras beigām (augusts, septembris). Sēklas uzdīgst līdz 3 nedēļu laikā, pirmā vārīgā zāliena pļaušana ieteicama 3-4 nedēļas pēc sēšanas. Pirmajā gadā pēc sēšanas pret zālienu jāizturas īpaši uzmanīgi, jākontrolē, lai nerastos pārmērīga slodze. Pāris mēnešu laikā izveidojas neliela velēna un zāliens sāk izskatīties labi.

Zāliena mēslošana
Aktīvākajā augšanas sezonā vasarā zāliens ir samērā bieži jāpļauj, taču pļaušana samazina barības vielu daudzumu augsnē un, ja zāliens netiks papildus mēslots, stiebri paliks bāli, sīki un ne tik skaisti. Zālienam ieteicama regulāra mēslošana reizi gadā, optimālais variants- 3 reizes gadā. Pavasarī piemērotāks ir slāpekļa mēslojums, kas nodrošinās, ka zāliens ir sulīgs un labi augs. Substral mēslojums zālienam ar NPK 22-5-10 ir tam lieliski piemērots: ātrs rezultāts + ilgstoša iedarbība = biezs un zaļš zāliens 100 dienās. Vasarā labāk mēslot ar dažādiem mikroelementiem, savukārt rudens mēslojumam piemērotāks sastāvs, kurā ir fosfors, kālijs; tie paaugstinās zāliena pārziemošanas spējas. Schultz Winterizer mēslojums ar NPK 22-3-14, kur, lai Jūs nepārsteidz lielais slāpekļa daudzums, ir lēni šķīstošā formā, kas vecina agrāku zāliena atjaunošanos nākamajā pavasarī. Mēslojums stiprina saknes uz ziemu un palīdz pārciest zemas temperatūras. Izvēloties piemērotāko mēslojumu, jāatceras, ka slāpekļa minerālmēsli stimulē zāliena intensīvu augšanu, jaunu lapu veidošanos un piešķir tam patīkamu zaļu krāsu. Fosfors veicina sakņu sistēmas ātru veidošanos, savukārt kālijs to padara izturīgāku pret sausumu, slimībām un pārziemošanas grūtībām. Ja augsnei ir veiktas analīzes, saimnieku rīcībā būs detalizēta informācija par augsnei nepieciešamajām barības vielām. Mēslojums jākaisa vienmērīgi, lai nesabojātu zālienu. Tumši zaļi un dzelteni plankumi liecina, ka tas izsēts nevienmērīgi.

Zāliena pļaušana un laistīšana
Kamēr zālīte vēl ir jauna, to regulāri jālaista, citādi izkaltīs. Siltā vasaras laikā ieteicams zālienu laistīt vienu reizi dienā– no rīta vai vakarā, lai zāliens neizdeg. Kad zāliena velēna ir nostiprinājusies, regulējot pļaušanas augstumu atbilstoši laika apstākļiem, var iztikt arī bez laistīšanas. Laistīšanu var veikt gan no caurules, gan ar speciālām laistīšanas ierīcēm, ko var iestrādāt zālienā. Lai zāliens izskatītos un augtu labi, to nepieciešams pļaut vismaz vienu reizi divās nedēļās. Pļaušanas augstumu ieteicams noregulēt atbilstoši laika apstākļiem, ja vasarā ir karsts laiks, labāk atstāt garākus zāles stiebrus, lai vasaras svelmē tie neizdegtu. Pirmo reizi zālienu jāpļauj, kad tas sasniedzis 10 līdz 12 cm augstumu, vēlāk ieteicams pļaut biežāk. Sausā laikā nopļauto zāliena kārtu var atstāt nesagrābtu, tādējādi palielināsies mitruma daudzums augsnē.

Zāliena kopšana
Bez jau minētās laistīšanas, mēslošanas un pļaušanas, zālienam nepieciešamas arī citas procedūras. Zālienam var būt nepieciešams veikt arī aerāciju. Nelielā piemājas teritorijā aerāciju var veikt pavisam vienkārši- veikalos nopērkami speciāli jau gatavi apavi ar asumiem, ar kurām izstaigā zālienu. Lielākām teritorijām var izmantot speciālus aeratorus, ko izstumda pa zālienu. Aerācija nepieciešama, jo zeme laika gaitā sablīvējas, uz tās var sākt augt sūna, veicot aerāciju, saknēm tiek piegādāts skābeklis un zāliens var augt ar jaunu sparu. Namu saimniekiem droši vien jau pierasts un pašsaprotams ik pavasara darbs ir arī zāliena tīrīšana. No zāliena tiek izkasītas vecās lapas, zari un citi netīrumi, tādējādi ar grābekli zāliens tiek arī minimāli uzirdināts un skatam paveras zaļš paklājs.

Zāliena problēmas, to novēršana
Ja pareizi tiek ievēroti zāliena augsnes sagatavošanas, sēšanas un kopšanas norādījumi, visticamāk problēmu nebūs. Taču, ja tomēr zāliens kaut kādā veidā cieš, to iespējams labot, lai atgūtu sulīgi zaļo un mīksto paklāju. Dažas tipiskākās problēmas un to novēršanas ieteikumi: – Ja pavasarī tiek konstatēs, ka zāliens vietām ir bojāts (nomīdīts, izdedzis), to var labot ar zāliena remontdarbiem- bojātajās vietās ieklāj labas kvalitātes velēnas vai uzber augsni un iesēj zālienu pa jaunu. Veikalos nopērkami arī speciāli zāliena atjaunošanai paredzēti sēklu maisījumi. – Ja augsne šķiet par blīvu, pavasarī tai jāveic aerācija, kas nodrošinās gaisa nokļūšanu pie saknēm un palīdzēs tur labāk nonākt arī mēslojumam. – Lai izvairītos no mājdzīvnieku nedarbiem, zāliena postīšanas, var ierobežot dzīvnieku pastaigas laukumus vai daļu zāliena norobežot ar, piemēram, apstādījumiem. – Viena no biežākajām kļūdām ir zāliena reta mēslošana, turklāt pļaujot zāliens tiek nogriezts pārāk īss un zāliena zelmenis izretojas. Ar laiku var rasties nepieciešamība zālienu atjaunot, tomēr labāk jau laikus par to domāt un noregulēt atbilstošu pļaušanas augstumu. – Ja zālienā savairojies daudz nezāļu, tās jāizravē vai jāapstrādā ar speciāliem ķīmiskajiem preparātiem – herbicīdiem, kas iznīcina divdīgļlapjus, ja vien Jūs neesat speciāli sējuši balto āboliņu skaistumam. – Nereti zāliena formu un izskatu bojā kurmji, kas izveido virszemes rakumus. Kurmju ķeršanai var izmantot speciālas lamatiņas vai kurmju atbaidīšanas ierīces, kas izdod speciālu skaņas signālu un vibrāciju. Kurmju atbaidītāji darbojas uz baterijām vai ar saules gaismas palīdzību. Kad vainīgais dzīvnieks noķerts, rakumi jānoblietē un jāpiesēj ar jaunu zālienu. – Sūna aug ēnainā, sablīvētā un skābā augsnē. Pret sūnu var cīnīties ar kaļķošanu vai speciālu pret sūnas mēslojumu. Iesakām izmantot Substral Moos mēslojumu NPK 14-0-5 ar dzelzi. 2 dienas pēc mēslošanas sūnas paliek tumši brūnas un iet bojā. Sastāvā esošais dzelzs nodrošina zālei koši zaļu krāsu. Sūnai nepatīk arī augsnes uzirdināšana.