Pagalmā Pagalmā un Košumdārzā

KĀ PAREIZI, CIK BIEŽI UN VAI VAJAG MĒSLOT ZĀLIENU PAGALMĀ?

Lai zālieni augtu un veidotos vienmērīgi, blīvi un izturīgi, tie būtu jāpļauj bieži. Lai nopļauto atjaunotu, dažādiem zālieniem nepieciešami lieli barības vielu daudzumi. Ir speciāli mēslojumi, kas piegādā minerālvielas, kuras caur saknēm tiek uzsūktas no augsnes.

SASTĀVDAĻAS

Zālienu mēslojumi ir speciāli augu barības vielu maisījumi, kas īpaši pieskaņoti zālienu prasībām un ir neaizstājami zālaugu augšanai un veselībai. Ir trīs vissvarīgākās zālienu mēslojumu sastāvdaļas: slāpeklis, fosfors un kālijs. Katra no šīm vielām gādā par kaut ko citu. Slāpeklis gādā par piesātinātu, zaļu krāsu un auga labāku augšanu. Fosfors veicina sakņu attīstību un veselīgu to augšanu. Savukārt kālijs spēcina šūnu membrānas. Tādējādi šī mēslojuma sastāvdaļa paaugstina auga pretošanās spējas pret ne visai labvēlīgu laika apstākļu iedarbību un dažādām slimībām, kuras, tā pat kā citus augus, apdraud arī zālienu.

KĀDU MĒSLOJUMU?

Dabīgais mēslojums no ragu, asiņu vai kaulu miltiem, aļģēm, guano vai līdzīgiem organiskiem produktiem parasti iedarbojas lēnāk, bet toties noturīgāk. Turklāt ar to jūs savu zālienu nevariet sabojāt to pārmēslojot.

Neorganiskais mākslīgais mēslojums iedarbojas ātri un tas ir viegli pielietojams, bet tas arī ātri tiek izskalots gruntsūdeņos un šī iemesla dēļ jāiestrādā samērā bieži, bet sausā laikā var izraisīt zelmeņa apdegumus.

Ilglaicīgās iedarbības jeb depo mēslojumi apvieno sevī organisko un neorganisko mēslojumu priekšrocības un tāpēc kļūst aizvien iecienītāki. Tie satur sintētiski ražotus mēslošanas sāļus, kas ir organiski saistīti, un barības vielas, pirmām kārtām slāpekli, atdod tikai laika periodā. Šie mēslojumi jālieto tikai divas līdz trīs reizes gadā.

PIELIETOJUMA FORMA

Šķidrie mēslojumi iedarbojas ātri un ir viegli izkliedējami ar izsmidzināmā aparāta palīdzību, taču negatīvā puse ir tā, ka to pielietojums ir nedaudz dārgāks.

Granulēto mēslojumu vislabāk ir izkliedēt ar kaisāmo aparātu. Noslēgumā nepieciešama pamatīga laistīšana. Izkliedēšana ir dārgāka, bet ir iespējams viegli kontrolēt, kurā vietā cik daudz mēslojuma ir uznests. Vajadzētu paturēt prātā, ka mēslošana nāk par labu ne tikai jūsu zāliena veselībai un izskatam, bet tās rezultātā zāliens kļūst arī stipri blīvāks un tādēļ izturīgāks pret nomīdīšanu un dažādiem cita veida bojājumiem.

ZĀLIENA MĒSLOŠANA AR GRANULĒTO MĒSLOJUMU

  • Mēslojuma daudzumu noregulējiet tādu, kāds ir norādīts uz mēslojuma iepakojuma. Šaubu gadījumā labāk ņemt mazāk nevis vairāk.
  • Ventili aizveriet. Iepildiet mēslojumu. Sekojiet, lai izkliedētājs būtu stabilā stāvoklī. Lietojiet aizsargcimdus. Izvairieties no saskarsmes ar ādu.
  • Kad viss sagatavots, kaisāmo mašīnu ar atvērtu izkliedētāju lēni un vienmērīgi joslu pēc joslas jāstumj pār zālienu.
  • Pēc tam zālienu pamatīgi aplaistiet. Pretējā gadījumā mēslojuma graudiņi, kas nav izšķīduši, apdedzina zāli.

GALVENĀS BARĪBAS VIELAS UN MĒSLOJUMA DAUDZUMS

Uz mēslojuma iepakojuma parasti ir norādīts, kādās attiecībās un kādā daudzumā tas satur galvenās barības vielas un cik gramus mēslojuma vajadzētu iestrādāt uz vienu kvadrātmetru. Ja uz iepakojuma ir uzraksts “20-5-8”, tad tas nozīmē, ka mēslojums satur 20% slāpekļa, 5% fosfora un 8% kālija. Atlikušos 67 procentus sastāda pildviela, pateicoties kurai mēslo-jumu ir vieglāk iestrādāt. Zālienam svarīgākā barības viela ir slāpeklis. Pamatlikums ir sekojošs: 100 kvadrātmetros zāliena gadā nepieciešams iestrādāt 1,5-2 kg slāpekļa. Tas ir apmēram 20 g slāpekļa uz kvadrātmetru. Tā kā zāliena mēslojumā slāpeklis sastāda tikai dalu, tad jums pašiem jāaprēķina mēslojuma daudzums, ko nepieciešams iestrādāt zālienā. Zālienus, ko noēno koki, jāmēslo vairāk, jo tie konkurē ar koku saknēm.

Ja zālienā stipri saviesušās nezāles, ieteicams mēslojums ar augstāku fosfora saturu. Ir arī tādi zālienu mēslojumi, kas kombinēti ar speciālām vielām, kas iznīcina nezāles un sūnas. Taču tos vajadzētu lietot tikai pavisam mērķtiecīgi, bet nevis, piemēram, profilaktiski. To iedarbība ir vislabākā, ja tos lieto pavasarī no marta līdz maija sākumam vai rudenī no septembra līdz oktobrim.

KOPŠANA

Pirmās divdesmit četras stundas pēc zāliena mēslošanas nelaidiet tajā bērnus un mājdzīvniekus. Mēslojuma iepakojumu cieši aizveriet un uzglabājiet drošā, vēsā, tumšā vietā. Kaisīšanas izkliedētāju iztukšojiet, iz-mazgājiet un izžāvējiet.

Pēc zāles krāsas jūs variet noteikt, kad ir pienācis laiks to mēslot. Ja zāliens iekrāsojas dzeltenīgs, visticamāk ir nepieciešama kārtējā mēslošana. Bieža, bet tikai virspusēja laistīšana zāliena velēnu padara neizturīgu pret sausumu, kā arī velēnas savelšanos. Tādā gadījumā mēslojums nevar sasniegt auga saknes. Ja šis organisko vielu slānis ir biezāks par pus centimetru, tas jānoņem – proti jāveic skarifikācija.

DER ZINĀT! Vislabākais laiks, kad izsēt granulēto mēslojumu, ir tieši pirms lietus. Lietus mēslojumu pamatīgi ieskalo augsnē pietiekami dziļi, lai tas nokļūtu līdz auga saknēm, un novērš iespēju, ka zāliens varētu izdegt. Ja ilgstoši pieturas sauss laiks, jums mēslošanu vajadzētu samazināt un zāli neapgriezt tik īsu, lai tādējādi izvairītos no sausuma radītiem bojājumiem. Pēc mēslošanas vajag ļoti pamatīgi aplaistīt. Lielākiem zāliena laukumiem ieteicams ūdens izsmidzinātājs.

PADOMS! Nopļautā zāle kalpo par mēslojumu. Ir tādi zāles pļāvēji, kas zāli sagriež ļoti sīkos gabaliņos, tā sauktie mulčas pļāvēji. Ar parasto zāles pļāvēju vajadzētu pļaut ik pa trim četrām dienām tā, lai nopļautu tikai zelmeņa galotnītes. Tādējādi nepieciešamība pēc mēslojuma samazinās pat par divdesmit pieciem procentiem. Nopļauto zāli var arī izmantot mulčēšanai dārzā vai pārstrādāt kompostā.

PAVASARIS – MĒSLOŠANA

Pirmoreiz mēslojumu izsējiet, līdzko aprīlī laiks ir kļuvis siltāks un zāle sāk augt. Ja jūs lietosiet ilglaicīgas iedarbības zālienu mēslojumu, tas jums aiztaupīs biežu papildmēslošanu vasarā.

VASARA – PAPILDMĒSLOŠANA

Ja jūs lietojiet ilglaicīgas iedarbības mēslojumu, tad pietiek ar vienu papildmēslošanu jūlija/augustā (attēlā augšā). Pretējā gadījumā jums visā augšanas periodā zāliens jāmēslo reizi mēnesī. Zāliena mēslojumu izkliedējiet vienmērīgi un nekad nemēslojiet karstās, saulainās un sausās dienās.

RUDENS – SAGATAVOŠANĀS ZIEMAI

Rudenī lēnām samaziniet slāpekļa devas, lai tādējādi izvairītos no pārmērīgas zāles augšanas un līdz ar to uzņēmības pret slimībām.

ROBERTS
Interese par dārzu un dārza darbiem Robertam bija jau no bērnības. Tieši tādēļ mācījies Bulduru Dārzkopības vidusskolā. Šobrīd strādā sabiedriskajā ēdināšanā, bet par dārzu neko nav aizmiris. Viņš arī zināšanas pielieto praksē. Viens no Musudarzs.lv idejas autoriem.