Košumdārzā Pagalmā un Košumdārzā

KLĀT PEONIJU LAIKS; PRAKTISKI PADOMI TO KOPŠANĀ

Krāšņās peonijas pazina jau senajā pasaulē, īpaši populāras tās bija Ķīnā. Savukārt nosaukums nāk no Grieķijas, kur slavenajam dziedniekam Asklēpijam bija spējīgs skolnieks Peons. Viņš guvis lielus panākumus, ārstēdams ar dziedniecības peonijas (Paeonia officinalis) sakneņu izvilkumiem un pulveriem.

Visvairāk izplatītākās ir lakstveida pujenes. Tie ir līdz 90 cm gari, daudzgadīgi augi, ar skaistām lapām, gariem ziednešiem un prāviem, kupliem un bieži pildītiem ziediem. Lakstveida pujenes var augt vienā vietā diezgan ilgu laika posmu, tāpēc ir ļoti liela nozīme vietas izvēlei. Priekšroku vajadzētu dot saulainām, labi iesilušām un no vēja pasargātām vietām. Nevajadzētu stādīt tuvu kokiem vai krūmiem, jo tās necieš sacensību cīņā par barības vielām un mitrumu. Pujenes arī necieš vietas, kur uzkrājas ūdens, jo šādās vietās augam sāk pūt saknes un tas iet bojā. Ja jums tomēr neizdevās savā dārzā atrast ideāli piemērotu vietu, tad tomēr nodrošiniet labu drenāžu pujeņu stādīšanas vietai. Nebūs lieki, ja stādāmo dobītes vietu pacelsiet augstāk, virs pārējās zemes līmeņa

Vislabāk pujenes stādīt augustā–septembrī. Pujenes labi aug praktiski visās augsnēs, kuras ir bagātas ar barības vielām, bet vairāk piemērota skaitās smilšmāla augsne. Ja jūsu dārzā augsne ir smaga, mālaina, tad pirms pujeņu stādīšanas to vajag “atvieglot” ar kūdru, trūdvielām un smiltīm. Ja lauciņš atrodas vietā, kur dominē smiltis, vajag pievienot mālus, kūdru un trūdvielas. Pujenes dod priekšroku neitrālam augsnes pH (6 – 7). Bet tagad jebkurā dārzkopības veikalā piedāvā kūdru ar dažādu pH, pujeņu stādīšanai jāpērk kūdra ar neitrālu pH.

Kad ir izvēlēta vieta, nepieciešams pareizi sagatavot stādīšanas bedri. Tā kā pujeņu sakņu sistēma saaugs platumā un dziļumā līdz 70 cm, izrok 70 x 70 x 70 cm bedri. Bedri vēlams sagatavot dažas dienas pirms pujenes stādīšanas. Bedres lielāko daļu aizpilda ar augsnes maisījumu, kurš sastāv no vienādām daļām lapu zemes un trūdvielām, kurām ir pievienoti pelni vai minerālmēsli (uz 15 – 10 kg augsnes maisījuma ņem 200 g superfosfāta). Augšējo slāni stādāmajai bedrei aizpilda ar tīru auglīgu augsni, kura nesatur mēslojumu. Saknes jāizklāj tādā veidā, lai pumpuri atrastos ne zemāk par 5 cm no augsnes līmeņa. Ļoti svarīgi ir, lai neiestādītu vairāk kā ir vajadzīgs, savādāk pujenes vienkārši neziedēs. Pēc iestādīšanas pujenes bagātīgi laista un mulčē ar sausu zemi vai neitrālu kūdru.

Kā pavairot peonijas?

Visērtākais un produktīvāks pujeņu pavairošanas veids ir sakneņa dalīšana, to vislabāk darīt augustā – septembrī. Pirms sākt sakneni dalīt, vajag izrakt pujeņu krūmu, rokot diezgan lielā attālumā no paša krūma. Saknes uzmanīgi izņem ar dakšām vai rokām, cenšoties nesavainot sakneņus. Jāatceras, ka pujenes saknes var sasniegt dziļumā 60 – 70 cm. Krūms uzmanīgi jākustina, nedrīkst raut aiz kātiem, jo tad var noraut pumpurus no sakneņiem, kas pavisam nav vēlams. Pujenes saknes ir ļoti trauslas un mēdz lūzt. Bedrē palikušos sakņu gabaliņus arī var izmantot kā stādāmo materiālu. Sakneņus rūpīgi nomazgā un novieto 2 – 3 stundas ēnainā vietā, lai saknes kļūtu vairāk elastīgas un, lai pie sekojošās dalīšanas nelūstu. Eksistē vairāki sakneņu dalīšanas veidi – ar asu lāpstu (vai ar lielu nazi) sagriež vairākās daļās vai krūma centrā iedzen koka ķīli, kurš ir novietots uz izturīga un īsa dēļa, un krūms pats it kā sašķeļas vairākās daļās. Svaigos griezumus aizrīvē ar saberztām koka oglēm. Pirms stādīšanas stādāmo materiālu apstrādā pret sēnīšu slimībām profilaktiskos nolūkos – kodinot 1% vara vitriola šķīdumā vai stiprā kālija permanganāta šķīdumā. Stādīšanai atlasām auga daļas, kurām ir 3 – 5 pumpuri uz saknēm. Tās auga daļas, kurām ir mazāks skaits pumpuru uz saknēm un vienkārši atlūzušās sakņu daļiņas, var pārstādīt atsevišķi. Un pēc 2 – 3 gadiem izmantot kā pilnvērtīgu stādāmo materiālu.

Kā kopt peonijas?

Pieaugušu augu kopšana balstās uz to laistīšanu, ravēšanu, mēslošanu, rušināšanu un augsnes mulčēšanu. Pujenei nav nepieciešama bieža, bet gan bagātīga laistīšana. Pietiks, ja reizi nedēļā zem katra krūma izlej 3 spaiņus ūdens, un augam nepieciešamais mitrums tiks nodrošināts. Pēc laistīšanas augsni vajag uzrušināt un mulčēt. Vairāk uzmanības ir nepieciešams jaunām pujenēm, tām pēc pārstādīšanas pirmos divus gadus nevajadzētu ļaut ziedēt. Rekomendē pat izraut visus pumpurus, kad tie sasniedz zirņa grauda lielumu. Auga kāts ziedēšanas laikā ne vienmēr var noturēt lielos, kuplos un lieliskos ziedus. Tāpēc jau pumpuru veidošanās laikā zem krūma vajag novietot balstus. Griežot ziedus, uz krūma vajadzētu atstāt ne mazāk kā pusi auga kātiem, lai augs nenovājinātos un sāktu veidot jaunus sakņu pumpurus nākamajai ziedēšanas sezonai.

Vēlu rudenī, kad ir pirmās salnas, virszemes krūma daļu nogriež un sadedzina.

Jaunos stādījumus vajadzētu uz ziemu apklāt ar kūdru vai trūdvielām. Pieaugušās pujenes piebaro visas veģetācijas perioda laikā. Paša auga augšanas perioda sākumā nepieciešams slāpeklis, pumpuru veidošanās un ziedēšanas periodā – slāpeklis, fosfors un kālijs, bet pie sakņu pumpuru veidošanās sākšanas tikai – fosfors un kālijs. Pirmo piebarošanu veic, kad vēl ir sniegs – vienkārši izbārstiet un reizē ar sniega kušanu barības vielas nokļūst augsnē. Otrā – pumpuru veidošanā periodā. Ļoti svarīga, lai iegūtu kvalitatīvus ziedus. Trešo piebarošanu veic pēc divām nedēļām kopš noziedējuši ir augi. Nepieciešama, lai izveidotos atjaunošanās pumpuri un uzkrātos nākamajai sezonai barības vielas.

 

Peoniju stādu vietas izvēle

Krūmveida peonijas jāstāda paliekošā vietā. Tās, sākot no ceturtā gada, ir grūti, pat neiespējami pārstādīt, jo sakne ir liela, sulīga, gandrīz kā burkāns. Tā viegli lūst. Pārstādot jūs stipri traumēsiet augu un tas var pārtraukt ziedēšanu uz daudziem gadiem. Tāpēc peonija jāstāda paliekošā vietā, to rūpīgi izvēloties. Līdz tam brīdim, ja vēlas, krūmveida peoniju var audzēt konteinerā.

Peonijas var iestādīt saulainajā, ēnas vai pat ziemeļu pusē. Vislabāk tās jutīsies saulainā vietā, var augt arī pusēnā, bet ne pilnīgā noēnojumā. Vienīgi nevajadzētu izvēlēties vietu, kur ir pārlieku mitrs. Tāpēc peonijas jāstāda caurlaidīgā augsnē. Ja piemājas dārziņā ir ūdens necaurlaidīgs māls, ir jāizrok liela bedre – metru dziļa, tās apakšā kādā 15 cm slānī jāieklāj šķembas, kas sajauktas ar augsni, bet pārējā daļa jāpiepilda ar trūdvielām bagātu augsni.

Ja nopērkat nelielu divus trīs gadus vecu stādiņu, to ieteicams pirmos trīs gadus pirms ziemas piesegt ar sausu kūdru, uzberot uz krūmu vismaz pāris spaiņus. Pavasarī kūdru ņem nost. Sasniedzot septiņu astoņu gadu vecumu, krūms sāk ziedēt.

Lai paātrinātu auga attīstību, jauno stādiņu var mēslot, izmantojot ilgtermiņa mēslojumu pavasarī, bet vēlāk ātrākas iedarbības preparātu pēc vajadzības. Lielos krūmus mēslot tikpat kā nav nepieciešams. No to nokritušajām lapām dabīgi veidojas trūdzemes slānis. Augs drīzāk var ciest no pārmēslošanas nekā no barības vielu trūkuma. Jo saknes ir ļoti dziļas, tajās arī tiek uzkrātas barības vielas. Vienīgi, ja vēlas panākt jauno stādiņu ātrāku attīstību, var mēslot līdz Jāņiem ar šķīstošo komplekso mēslojumu. Tad attīstīsies garāki dzinumi.

Pircējam iegādājoties mazu divus trīs gadus vecu stādiņu, jārēķinās, ka būs jāgaida kādi pieci seši gadi, līdz ieraudzīs pirmos ziedus. Lētāki ir no sēklām audzētu peoniju stādi. Ziedēšanas vecumu sasniegušie šķirnes potētie peoniju stādi ir dārgi – 50 – 150 eiro.

Ja pujenes nezied, iemesli varētu būt dažādi:

  • Nepareizi izvēlēta stādīšanas vieta – pārāk ēnaina, tuvu pie lieliem kokiem un krūmiem;
  • Auga sakņu sistēma atrodas vietā, kur uzkrājas ūdens – nav drenāžas.
  • Nav ievērots stādīšanas dziļums – sakņu kakliņš atrodas pārāk zemu.
  • Augsnes skābums pārāk liels.
  • Nepietiekoša laistīšana un nabadzīga piebarošana pagājušajā gadā.
  • Sakņu pumpuru apsalšana, jo nav ziemā bijuši apsegti vai pavasara salnās apsalst.
  • Rudenī pārāk ātra lapu apgriešana, pirms viņu dabiskās veldrēšanās.
  • Nepareiza sakneņu dalīšana (uz īsa sakņu gabaliņa ir daudz pumpuru).
  • Novecojis augs.
ROBERTS
Interese par dārzu un dārza darbiem Robertam bija jau no bērnības. Tieši tādēļ mācījies Bulduru Dārzkopības vidusskolā. Šobrīd strādā sabiedriskajā ēdināšanā, bet par dārzu neko nav aizmiris. Viņš arī zināšanas pielieto praksē. Viens no Musudarzs.lv idejas autoriem.