Košumdārzā

KĀDAS SĪPOLPUĶES IZVĒLĒTIES PAVASARA DĀRZAM? (3.DAĻA)

Jau rakstījām kā sīpolpuķes mājas apstākļos bez problēmām var izaudzēt no sēklām, kā arī apskatījām populārākās sīpolpuķes, tomēr tulpes un narcises nav vienīgās sīpolpuķes, kas pavasarī var priecēt mūsu sirdis, tāpēc lūdzām padomu mūsu jau zināmajai dārzkopei – agronomei Marutai Audarei, kuras sirdslieta ir zemenes un sīpolpuķes.

Kā saka Maruta – katrā īstā latviešu sētā pavasarī ir jāzied  tulpēm, narcisēm , pavasara vēstnesim sniegpulstenītim, kurš vēsta par pavasara atnākšanu un piesaulītē zem kāda augļu koka jārotājas cīruļīšiem, kā arī būtu jābūt zaļumu dobei –lakšiem, maurlokiem.

Cīrulīši

Pieder pie magoņu dzimtas.

Latvijā audzējam dobo cīrulīti. Būša cīrulīti, vidējo cīrulīti, dzelteno cīrulīti, blīvguma cīrulīti.

Vietai jābūt atklātai un saulainai, augsnei ūdens caurlaidīgai ar labu drenāžu, auglīgai, ar vāju skābu līdz neitrālu reakciju PH 6,5 -7,0

Gumus stāda sekli(5-10cm )pārstāda pēc noziedēšanas no jūnija līdz augustam. Gumus pēc izralkšanas nedrīlst iekaltēt, jāuzglabā politelēna maisiņā kūdrā., lai neieržūst.

Cīrulīši labi aug mazāk intensīvi koptos zālienos zem lapu kokiem, zied, kad zāliens tikko sāk ataugt, bet beidz veģetācijas periodu jau reizē ar nepieciešamību uzsākt zāliena pļauju. Pavairojas arī ar pašizsēju.

Latvijas dārzos visizplatītākā suga ir blīvguma cīrulītis.Tas savvaļā zied aprīlī vai maija sākumā dažādos zilganpelēkos toņos.

Erantes

Pieder pie gundegu dzimtas.

Zied ļoti agri pavasarī, pat pirms sniega nokušanas, pārsvarā ar dzelteniem, zaļganiem un baltiem ziediem. Ziedi parādās tuvu augsnes virskārtai , vēlāk ziedkāts izaug 10cm garš.

Audzē pusēnā zem krūmiem un kokiem . Pavairo , sadalot sakneņus un ar sēklām, kuras labi izsējas pašas

 

Eritronijas

Pieder pie liliju dzimtas. Ģintī ap 20-30 sugu.

Audzē noēnotā vietā , pierota darzā un apstādījumos zem kokiemun krūmiem , kur vasarā augsnes virskārta tik ļoti nesasilst

Sīpolus nedrīkst iekaltēt. Zied aprīļa beigās, maija sākumā. Ziedi nokareni, balti, dzeleni, violeti, atkarībā no sugas un šķirnes.Lapas pārsvarā raibas. Sīpolus stāda 10cm dziļi un mulčē ar 5cm biezu trūdzemes kārtu Viena no populārākām šķirnēm ir ‘ Pogoda’- ziedi dzelteni, atgādina turbānveida lilijas ziedu, bagātīgi ziedoša, uz ziedkāta 4-10 ziedi, lapas lielas, gludas, zaļas ar brūnganu zīmējumu. Izturīga darzos un apstādījumos, labi vairojas ar sīpoliem Augstums 20-35cm

Ar baltiem ziediem ziedoša pazīstamā  šķirnes ir ‘White Beauty’ un Snow flake

Lieliski piemērotas stādīšanai lielās grupās. Audzē trūdvielām bagātā, pietiekami mitrā, ūdenscaurlaidīgā augsnē,

Tīklainais īriss, tīkliņskalbe (iris reticulata)

Ziedi zili, violeti, balti, dzelteni atgādina skalbes ziedu. Lapas šauras. Lineāras, tumši zaļas, veidojas vēlāk nekā ziedi.Ziedi smaržīgi.

Audzē saulainā vietā, labi drenētā augsnē, ielabotā ar dolomītmiltiem. Zied agri pavasarī. Sīpolus stāda septembrī10-15cm dziļi. Piemēroti akmensdarziem un uzziedināšanai podos

Ļoti izturīgi.

 

Zilsniedzīte (Scilla)

Pieder pie asperāgu dzimtas

Ir vienas no agri ziedošām sīpolpuķēm un visvairāk audzētām mūsu darzos. Ziedi nelieli, zili, sārti, purpurkrāsas, retāk balti.

Zilsniedzītei ir pieticīgas prasībaspret augšanas apstākļiem. Audzē saulainā vai viegli noēnotā vietā, labi drenētā, trūdvielām bagātā, irdenā augsnēPārstāda ik pēc 4-5 dadiem Izrok jūnijā, stāda augustā – septembrī6-8cm dziļi, 5-15cm attalumā cit no citas. Piemērota darzos un lielos stādījumos pusēnā, zem kokiem, krūmiem

Visbiežāk darzos sastopama  ir:

  • Sibīrijas zilsniedzīte (scilla siberica)
    Ziedi mazi, tumši zili, zvaigžveida. Lapas zaļas, lancetiskas, šauras. Zied aprīlī.
  • Lucilijas sniedzīte (Scilla luciliae vai Chionodoxa luciliae)
    Sīpoli mazi, olveida vai parināti olveida. Lapas parasti divas, liniāras, zaļas ar brūnu tonējumu, parādās reizē ar ziediem, nokalst jūnijā. Ziedi zvaigžveida, violetzili arvbaltu centru. Zied no aprīļa vidus līdz maija vidum.

Sīpolus stāda 15cm attalumā citu no cita , 8cm dziļk, pārstāda ik pēc 4-5 gadiem. Augstums 10cmIr šķirnes ar baltiem ziediem, sārtiem, gaiši ziliem vai ziliem ziediem.

Fritilārijas

Pieder pie liliju dzimtas. Ģintī ap 100 sugu. Nosaukums cēlies no latīņu vārda fritillus –šaha dēlis, jo uz ziediem ir rūtojums.

Vietu izvēlas saulainu vai pusēnu, atbilstoši sugas prasībām.Audzē labi drenē™a, ūdenscaurlaidīgā, trūdvielām bagātā augsnē

Fritilārijas izmanto stādījumos kopā ar ziemcietēm, lapu krūmiem

Dažas vispazīstamās sugas:

  • Karaliskā fritilārija (fritillaria imperialis) ķeizariskā fritilārija, ķeizarkronis
    Lapas sakārtotas rozetē, stublāja augšdaļā bez lapām, tā galotnē veidojas lapu pušķis jeb kronis, no kura žāklēm attīstās 2-12 nokareni ziedi un atgādina kroni, no tā arī cēlies nosaukums ķeizarkronis Ziedi nokareni.

Sīpols liels ar specifisku aromātu, kas atgādina lapsu smaku . Augstums 100-150cmZied maija sākumā . Jūnijā lapas un stublājs nokalstAudzē  saulainā vietā , auglīgā, ūdewnscaurlaidīgā augsnē, labi aug viegli skābā vai kaļķainā augsnē, sliktāk smilšainā un smagā mālainā augsnē . sīpolus stāda 15-20cm dziļi, 25-35cm attālumā citu no cita. Pirms ziedēšanas nepieciešams vienmērīgs mitrums, citādi augšanas laikā ļoti jūtīgi reaģē uz sausumu, ja augsne par saysu – nezied, nokalst pumpuri un veidojas mazāki sīpoli, kas nākamajā pavasarī nezied. Lai pēc ziedēšanas ieriestos ziedaizmetņi , vajadzīga silta un saulaina vieta. Sīpols daudzgadīgs, vienā vietā bez pārstādīšanas var augt daudzus gadus, vasarā augsnei jābūt sausai Ir šķirnes ar oranžiem, sarkaniem, dzelteniem ziediem.

Populārās šķirnes – Rubra –ziedi orandžsarkani un Lutea –ziedi tīri dzelteni

  • Rūtainā fritilārija (Fritillaria meleagris)
    Aizsargājams augs, ja aug savaļā. Zied maijā  Audzē saulē vai pusēnā, mitrā auglīgā augsnē. Sīpolus stāda 8-10cm dziļi, 20cm attālumā citu no citaVeģetatīvi pavairojas lēni. Labi vairojas ar sēklāmPopulārākā šķirne ir Alba – ziedi balti Augstums 30cm
  • Mihailovska fritilārija
    Ziedi zvanveidanokareni, tumši sarkanbrūniar spilgti dzeltenu apmali, stublāja galā 1-4 ziedi. Augstums 10-20cmViena no krāšnākajām fritelārijām
  • Persijas fritilārija
    Ziedi sīki, zvanveida, nokareni, tumši sarkanbrūni, stublāja galā līdz 30 ziediem. Augstums 60cm -1m

 

Fritilārijas parasti neslimo ar vīrusu un sēņu slimībām. Jāsargā no grauzējiem, tikai F.imperialis sīpolus to nepatīkamās smakas dēļ grauzēji neaiztiek. Fritilārijas bojā liliju sarkanā vabole – tā apgrauž lapas un jaunos dzinumus. Apkaro, smidzinot ar insekticīdiem.