Mārrutkus lieto svaigus, dažreiz arī kaltētus. Jo vecāki mārrutki, jo sīvāki. Taču tas ir vienīgais sakņu dārzenis, kas nezaudē savus cienītājus arī vecs: uzturā izmanto ne tikai viengadīgas saknes, bet arī divgadīgas. Mārrutki ir apetīti rosinoša piedeva pie gaļas, zivju un citiem ēdieniem. Mārrutku aso garšu un smaržu var mazināt, samaisot tos ar krējumu. Šim sakņaugam ir apbrīnojama dzīvotspēja — kur tas reiz audzis, tur to grūti iznīcināt. Pietiek ar vismazāko saknes gabaliņu, lai tas izaugtu no jauna.

Pēc dažām mārrutku un rutku līdzīgām garšas īpašībām tos identificē, tāpēc ir ari krievu sakāmvārds «Mārrutki nav saldāki par rutkiem». Līdz mūsu dienām saglabājušos 16. gadsimta krievu pusdienu aprakstos teikts, ka mārrutki kā neaizstājama garšviela pasniegta pie tradicionālā galerta un, sagriezti gabaliņos, pie ceptas sivēna gaļas.

Uz ādas uzlikti svaigi sarīvēti mārrutki izraisa tādu pašu iedarbību kā sinepju plāksteri. Tāpēc tautas medicīnā no seniem laikiem tos lietoja pret saaukstēšanos. Bet sarīvētus un ar pienu sajauktus mārrutkus modes dāmas lika pie vaigiem kā kosmētiskas maskas. Dažās minūtēs šāda komprese nodrošināja dabisku sārtumu veselam vakaram.

Lieliski gremošanu stimulē arī parastā mārrutka – Armoracia rusticana sakne. Rīvēto mārrutka sakni var iegādāties katrā pārtikas bodē un tas būs labs. Mārrutkus pievieno dažādiem gaļas ēdieniem, lai veicinātu sagremošanu. Tie ļoti stimulē aizkuņģa dziedzera ārējo un iekšējo darbību, tātad veicina ne tikai tauku, olbaltumu un cietes šķelšanu, bet arī cukura izmantošanu, tāpēc īpaši ieteicami cukura diabēta slimniekiem. Mārrutks nomāc slimības izraisošo baktēriju attīstību gremošanas traktā un ir lielisks līdzeklis, lai nepieļautu atkārtotu inficēšanos ar baktēriju, kas gandrīz vienmēr ir sastopama kuņģa gļotādā gastrīta un čūlas gadījumā.

Taču pārspīlēt ar mārrutku lietošanu arī nevajag, jo pārmērīga lietošana izsauc caureju un pat vemšanu. Ieteicamā deva ir pa 1 tējkarotei 3 reizes dienā pirms ēšanas.

DALĪTIES
Iepriekšējais rakstsTĪKAMĀ MONSTERA – KĀPELĒTĀJA
Nākamais rakstsGRANĀTĀBOLU PUNDURŠĶIRNE – PARASTAIS GRANĀTS
Interese par dārzu un dārza darbiem Robertam bija jau no bērnības. Tieši tādēļ mācījies Bulduru Dārzkopības vidusskolā. Šobrīd strādā sabiedriskajā ēdināšanā, bet par dārzu neko nav aizmiris. Viņš arī zināšanas pielieto praksē. Viens no Musudarzs.lv idejas autoriem.