Dziedniecībā noder viss augs. Gaiļbiksīšu lapiņas ievāc kad augs beidz ziedēt, jo tad tajās ir visvairāk vitamīnu. No kaltētām lapām sajūtama viegla medus smarža. Garša sākumā saldena, pēc tam rūgtena. Saknes vāc rudenī vai arī ļoti agri pavasarī.

Lapas var lietot kā salātus – pēc uzturvērtības tās daudzkārt pārspēj dārza zaļos salātus. Šie pirmie zaļumi ļoti noderīgi visiem veselajiem, bet jo sevišķi – slimajiem, tajā skaitā vēža slimniekiem, kad pavasaros viņu organisms izjūt krietnu vitamīnu badu, kad nepieciešami mikroelementi un citas bioloģiski aktīvas vielas. Pāris lapiņu ir pietiekami, lai nodrošinātu cilvēka organisma nepieciešamību diennaktī pēc C vitamīna. Ne jau velti Anglijā un Holandē prīmulu audzē sakņu dārzos kā salātu augu. Ziemā kaltētu lapu pulveris noder kā vitamīniem bagāta piedeva pie zupām, mērcēm, kartupeļu biezeņa.

Ārstniecības augs. Satur saponīnu, glikozīdus, A un C vitamīnu. Lieto galvenokārt par atklepošanas līdzekli. Izmanto migrēnas, podagras, reimatisma ārstēšanā, pret bezmiegu un klepu. Var būt kairinošs cilvēkiem, kuri ir pret to alerģiski.
Gaiļbiksītes lapas tiek izmantotas spāņu virtuvē kā lapu salāti. Anglijā ziedus izmanto pašdarināto vīnu aromatizēšanai.
Iecienīts dekoratīvais augs.

 IEDARBĪBA UN PIELIETOJUMS

 Gaiļbiksītes lieto arī hronisku vēdera aizcietējumu gadījumos, tāpat kā urīnu dzenošu līdzekli. Augam ir vāji nomierinošs un iemidzinošs iespaids. Turklāt tautas medicīnā gaiļbiksītes lieto neiralģiju, neirožu, migrēnas reizēs, menstruālā cikla nojukšanas gadījumos, pie klimaksa sarežģījumiem. Gaiļbiksīšu ziedi un saknes īpaši labi palīdz cilvēkiem, kam ir nosliece uz histēriju, emocionāli nestabiliem, jutīgiem pret laika maiņām, kā arī sirgstošiem ar migrēnu un galvas reiboņiem. Saknei piemīt sviedrējošas, karstumus mazinošas un atkrēpošanu veicinošas īpašības.

 Saponīnus saturošos augus pirmām kārtām izmanto pie klepus, īpaši pie sausa un lēkmjveida klepus, kad ir problēmas ar atkrēpošanu. Ieteicams lietot arī pie tā saucamā „vecuma” klepus, kas veidojas mazinoties sirds saraušanās spēkam, kā rezultātā pasliktinās asins pieplūde plaušām. Tas noved pie nepārtrauktas ieklepošanās. Šādos gadījumos nepieciešams ne tikai atvieglot klepus reizes, bet arī vienlaicīgi iedarboties uz asinsriti, priekš kā nepieciešams parūpēties par pastiprinātu šķidruma izvadīšanu no organisma.  Jāatzīmē, ka tieši tā iedarbojas gaiļbiksīšu uzlējums.

 Daudzas tautas gaiļbiksītēm ir piedēvējušas īpašu maģisku spēku. No senajiem ķeltiem un galliem tiesības vākt šo augu bija vienīgi par druīdiem sauktajiem priesteriem. Viens no savākto ziedu pielietojuma veidiem bija mīlas dzēriena izgatavošana. Tos vārīja kopā ar verbenu, mellenēm, rudziem, āboliņu, dažiem citiem tonizējošiem augiem un medu. Ticība šāda dzēriena visspēcībai ilga gadu tūkstošiem. Arī mūsu dienās gaiļbiksītes izmanto dzimumaktivitātes veicināšanai: ņem 4 ēdamk. gaiļbiksītes, 4 ēdamk  zeltsaknes jeb rodiolas sakni, 4 ēdamk marālsakni, 3 ēdamk – egļu skujas, 3 ēdamk – priežu pumpurus, 2 ēdamk – bērzu pumpurus. Visu pārlej ar 300 g degvīna, cieši aizvāko, ļauj iestāvēties 3 nedēļas tumšā vietā, periodiski saskalojot. Dzer pa 1 tējk. 2 reizes dienā pie tējas. Tāds līdzeklis nostiprina imunitāti, regulē nervu sistēmas darbību un veicina dzimumaktivitāti.

PIELIETOJUMS TAUTAS MEDICĪNĀ

Uzlējums pie saaukstēšanās, angīnas, bronhīta, gripas. 2-3 ēdamk. kaltētas lapas, ½ litrs verdošs ūdens. Aplej un nostādina 2 stundas. Lieto pa 2 ēdamk. 4 reizes dienā pirms ēšanas.

Uzlējums pie migrēnas, galvas sāpēm, vieglas histērijas. 10 g kaltēti ziedi vai 20-30 g lapas, ½ litrs verdoša ūdens. Uz nakti noliek siltā vietā ievilkties. Lieto pa ½ glāzei 3 reizes dienā. Uzlējums iedarbojas nomierinoši uz nervu sistēmu, ir viegla miega līdzekļa iedarbība, mazina pastiprinātu uzbudinātību.

Parastā tēja. Gaiļbiksīšu lapiņas var gatavot kā parasto tēju. Lieto pa 1/2 glāzei 3 – 4 reizes dienā kā vispār stiprinošu līdzekli hipovitaminozes, anēmijas, vispārēja vājuma reizēs. Gaiļbiksītes nav kaitīgas, pat ilgstoša to lietošana neradīs nekādas blakus parādības.

Novārījums. 8 tējk. ziedi, 2 glāzes auksta ūdens, uzvāra, ļauj ievilkties, izdzer dienas laikā, Lieto kā urīnu dzenošu, vēdera izeju viegli rosinošu un nomierinošu līdzekli. Sniegs atvieglinājumu arī pie plaušu slimībām, bezmiega, galvas reiboņiem, sirds pārsitieniem, reimatisma un podagras.

Uzlējums pie elpošanas orgānu saslimšanām. 1 ēdamk. lapu un 1 ēdamk. sakņu, pārlej ar 1/2 verdoša ūdens, nostādina, pieliek medu pēc garšas. Izdzer siltu 3 – 4 reizēs dienas laikā.

Uzlējums pie epilepsijas. Vienādās devās gaiļbiksīšu, lavandu, piparmētru lapu un baldriāna saknes. 1 ēdamk. maisījuma pārlej ar 1 glāzi verdoša ūdens, nostādina 20 – 30 min. Lieto pa 1/2 glāzei 3 reizes dienā (smagos gadījumos – pa glāzei).

Uzlējums pie ādas bāluma un sausuma. Pa 1 ēdamk. gaiļbiksīšu, salviju un pelašķus, pārlej ar 1 litru verdoša ūdens, nostādina. Lieto pa 1/2 glāzei 6 reizes dienā. Var pieliet arī vannas ūdenim, tikai tad viss jādubulto.

Uzlējums atkrēpošanas veicināšanai. 30-40 g saknes, 1 litrs ūdens. Lieto pa ½ glāzei 2-3 reizes dienā pie sausa klepus un bronhīta.

Uzlējums. 20 g ziedi, 1 litrs ūdens. Vai 40-60 g ziedi un lapas, 1 litrs ūdens. Lieto pie klepus, bronhīta, iesnām, saaukstēšanās. Lieto arī deguna eju (nāsu) skalošanai. Šo uzlējumu lieto arī pie hroniskiem aizcietējumiem, migrēnas un kā urīndzenošu līdzekli. Bērniem šis uzlējums iedarbojas kā vieglas miega zāles. Ir novērots ka pie migrēnas mazinās nepatika pret gaismu un pamazām pāriet sāpes. Lieliski izmantojams gadījumos kad organismam nepieciešamas papildus C vitamīna devas.

Tēja pie klepus un saaukstēšanās. 30 g gaiļbiksīšu saknes vai ziedi, 10 g anīsa sēklas, 10 g malvas lapas, 10 g fenhelis. 2 tējk. maisījuma aplej ar ¼ litra verdoša ūdens. Nostādina 10 min. Saldina ar medu. Dzer kamēr vēl silts.