Mežā un pļavā

DAUDZVEIDĪGĀ UN PAT NEVĒLAMĀ – SPRIGANE

Sprigane atpazīstama arī ar nosaukumu ‘Aizņemtā Līzīte’ un ‘Pacietīgā Lūcija’. Sen pazīstams un populārs telpaugs nelieliem visdažādāko krāsu ziediem, kas savus kopējus priecē vasarās un rudenī. Izcelsmes valsts minēta Dienvidāfrika. Citā literatūrā minēta arī Ziemeļamerika un Āzija.

Latvijā sastopamas 3 sprigaņu sugas –

  • Meža sprigane (Impatiens nolitangere);
  • Sīkziedu sprigane (Impatiens parviflora);
  • Milzu sprigane (Impatiens glandulifera.

Meža sprigane – lapas tautas medicīnā izmanto kā diurētisku līdzekli pret tūskām, nieru un urīnpūšļa akmeņiem. Ārīgi lieto čūlu un ievainojumu dziedēšanai, kā pret iekaisuma līdzekli, ārstējot hemoroīdus, pret reimatiskām sāpēm. Ar lapām un ziediem var nokrāsot vilnas tekstilijas sarkanā vai citā krāsā.

Ne visai bieži sastopams mitros mežos, krūmājos, strautmalās.

Sīkziedu sprigane – nedaudz līdzīga meža spriganei, tomēr viegli atšķirama pēc sīkākiem ziediem ar taisnu (ne līku) piesi, ziedu ķekari paceļas virs lapām (nevis atrodas zem lapām). Ķekarā 3-10 ziedi, izzied ļoti pakāpeniski. Auglis – iegarena piecvāršņu pogaļa ( 2-4 cm), kas nogatavojusies uzplīst un, vārsnēm saritinoties, izsviež sēklas.

Zied no jūnija līdz augustam.

Milzu sprigane – agrāk tika audzēta dārzā, bet ar savu īpašo ‘sēklas izspļaušanas’ palīdzību ir ieaugusies pļavās un mežmalās, tāpēc par dārza augu šobrīd nav uzskatāma.

Uz Eiropu no tāliem Austrumiem sprigane tika atvesta ap 1830. gadu. Izmantota apstādījumos, bet ātri pārgājusi savvaļā. Suga Eiropā izplatās neiedomājamā ātrumā. Mūsdienās tā vairākās valstīs rada problēmas, izkonkurējot vietējos savvaļas augus. Piemēram Lielbritānijā tā ir izpletusies daudzu upju krastos, izspiežot vietējās sugas. Augam uz ziemu ejot bojā paliek ar veģetāciju nenostiprināta augsne, kas ar ziemas lietiem un pavasara nokrišņiem ieskalojas upē.

***

Spriganēm patīk labi drenēta, barības vielām bagāta, neitrālas reakcijas augsne. Noēnota vai daļēji saulaina vieta. Spriganei nepatiks, ja tās lapas plosīs vējš.

Regulāri jālaista, kolīdz augsnes virsējā kārta ir izžuvusi. Augam nepatīk ne pārlaistīšana ne arī sausums. Divreiz mēnesī, ieteicams mēslot ar fosforu saturošu mēslošanas līdzekli.

Pavairojot spriganes visvieglāk pavairot ar spraudeņiem. Pārstādīšanas vietā labāk ieaudzēt jaunus augus.

Izplatītākie kaitēkļi šim augam ir zirnekļērcītes, tīklērces un laputis. Lai augu pasargātu no slimībām, jānovāc vecās lapas un ziedi. Kā arī var ņemt vērā konkrēti šo kaitēkļu apkarošanas metodes.

Pastāvīgi jāapgriež (ieteicams vēlā vasarā), lai augs saglabā formu. Auga nosaukuma izcelsme kļūst skaidra, paskatoties angļu valodas vārdnīcā, – tas cēlies no latīņu vārda impatiens -nepacietīgs. Nosaukums augam dots pateicoties tā īpašībai “izspļaut” gatavās sēklas.

ROBERTS
Interese par dārzu un dārza darbiem Robertam bija jau no bērnības. Tieši tādēļ mācījies Bulduru Dārzkopības vidusskolā. Šobrīd strādā sabiedriskajā ēdināšanā, bet par dārzu neko nav aizmiris. Viņš arī zināšanas pielieto praksē. Viens no Musudarzs.lv idejas autoriem.