Bērza melnā piepe ir sastopama tikai uz dzīviem bērzu stumbriem un pazīstama ar nosaukumu- čaga. Tā ir parazīt sēne varbūt pat bērza audzējs, kurš izsūc no koka visu spēku un koncentrē to sevī. Čaga ir pamanāma no tālienes, tā izskatās kā pie stumbra pielipis melns, kraupains krupis, taču, lai šo bērzu atrastu dažreiz paiet visa diena. Aug šī sēne lēnām – 3 kilogramu svaru sasniedz tikai 10-15 gados. Jāmeklē tā ir uz veciem, resniem, bet dzīviem bērziem, jo jaunie koki ar to neinficējas.

Kad sēni ar cirvi atdala no bērza, tad redz, ka tai ir 3 kārtas- ārējā melni grumbuļaina un cieta, vidējā- brūna un poraina, tā arī sastāda galveno sēnes daļu un iekšējā- irdena un iesniedzas stumbrā. Šo irdeno daļu atdala nost, jo tai nav ārstnieciskas nozīmes, bet pārējo sadala sīkākos gabaliņos un izžāvē 50-60 grādu temperatūrā. Čaga nav paredzēta ilgai uzglabāšanai- tā ir jāizmanto uzreiz pēc noņemšanas, jo pret audzēju aktivitāte čagai saglabājas tikai līdz 6 mēnešiem.

Čagu pielieto kuņģa čūlas, gastrīta, ļaundabīgu audzēju, īpaši kuņģa un plaušu audzēju gadījumā. Čagas preparāti samazina sāpes, uzlabo pašsajūtu, taču tie tikai samazina audzēju augšanas ātrumu, bet neiznīcina to, tāpēc nevar paļauties tikai uz čagas spēku, vajag apmeklēt ārstu un pielietot arī citas ārstēšanas metodes. Sēne nav toksiska, pārdozēšana neko neizraisa, pielietošanai nekādu nosacījumu nav.

Mājas apstākļos čagas izvilkumu pagatavo tādā veidā: dūres lieluma čagas gabalu aplej ar 5 glāzēm avota ūdens un atstāj uz 4-5 stundām, lai čaga izmirkst, tad čagas gabalu sarīvē uz rīves, uzsilda ūdeni, kurā čaga mirka, līdz 50-60 grādiem, saber tajā sarīvēto čagu un noliek siltā vietā uz 48 stundām(var termosā), pēc tam visu nokāš un biezumus nospiež. Iegūto ūdens izvilkumu uzglabā ledusskapī. Lieto pa malkam ne mazāk kā 3 glāzes dienā, neatkarīgi no ēšanas.

Ziemā pat labāk nekā vasarā ieraugāma melnā bērzu piepe jeb čaga. Čaga līdzinās citām piepēm, taču atšķirībā no pārējām ir ļoti vērtīga cilvēka veselībai. Kraupainais sēnes bumbulis ir uzņēmis gan aktīvās vielas no koka, gan pats tās sintezējis. Čagu lieto kuņģa čūlas, gastrīta, ļaundabīgu audzēju, īpaši kuņģa un plaušu audzēju, gadījumā. Labs līdzeklis organisma aizsarg spēju stiprināšanai.

Pēc tam gatavo izvilkumu: dūres lieluma čagas gabalam uzlej verdošu ūdeni, līdzīgi kā maizīti mērcējot, un nostādina 3–4 stundas. Uzbriedušo piepi izmaļ caur gaļas mašīnu vai sablendē. Pēc tam masu liek katliņā un pielej 5 ēdamkarotes ūdens, kurā čaga mērcējās. Uzsilda, bet nevāra, šķidrumam jābūt aptuveni 50 grādu karstam. Ļauj ievilkties divas dienas, piemēram, termosā. Nokāš un biezumus kārtīgi izspaida. Iegūto izvilkumu glabā ledusskapī.

Papildinot ar ūdeni, rūgteno brūno dzērienu malko pa glāzei trīsreiz dienā pirms ēšanas. Ja šāds pagatavošanas veids šķiet pārāk sarežģīts, mazu čagas gabaliņu var pievienot, vārot tēju. Labuma gan būs mazāk, nekā dzerot koncentrēto izvilkumu.

Ielāgo! Mūsdienās bērza piepes jeb čagas produkti un izvilkumi nopērkami arī aptiekās! Vaicājiet farmaceitam!