Apiņi ir daudzgadīgs augs un var sasniegt līdz pat 18 metru. Aug mērenajā klimatiskajā joslā. Ievāc jaunos dzinumus pavasarī un ziedkopas kad tās nogatavojas. Žāvē ēnainā vietā.

Apiņi ir bagāti ar ēteriskajām eļļām. Satur C, B1, B3, E, PP vitamīnus, flavonoīdus, alkoloīdus, rūgtvielas, sveķus, vasku, glikozīdus u. c. vielas. Bioloģiski aktīvās vielas izrāda nomierinošu, palielina diurēzi, piemīt estrogēna aktivitāte. Rūgtvielas uzlabo gremošanas procesus. Biežāk apiņus izmanto citu augu drogu maisījumu sastāvos, lai pastiprinātu to iedarbību. Ietilpst asins attīrošo, kuņģa, nomierinošo tēju sastāvos. Šīs tējas lieliski palīdz dažādu saslimšanu dziedēšanā, kuras izsauc nervu sistēmas darbības traucējumi. Izmanto arī tonizējošo tēju sastāvos.

Tīrā veidā izmanto aknu un žultspūšļa iekaisumu, bezmiega, garīgās pārslodzes, neiralģijas, sirds saslimšanu, bakteriālās dizentērijas, cistīta gadījumos, vispārējā uzbudinājuma mazināšanai. Izrāda stimulējošu efektu menstruālā cikla laikā. Kompresēm – čūlu un nobrāzumu sāpju mazināšanai. Piemīt uzbudinoša, pretmikrobu, antispazmatiska, savelkoša, baktericīda, urīna dzenoša, hipnotiska, sedatīva iedarbība. Uzlabo apetīti, to nodrošina sastāvā esošās miecvielas un rūgtvielas. Homeopātijā apiņus uzskata pirmkārt kā nomierinošu līdzekli.

Aromaterapijas nolūkiem izmanto mājas apstākļos dermatīta, astmas, hroniska klepus gadījumā, mazina menstruālās sāpes un seksuālo uzbudinājumu. Nomierina nervu sistēmu. Izmanto arī lai aromatizētu tabaku, kulinārijas mērces, alu. Eļļu ieteicams lietot sajauktu ar priežu, hiacintes, muskatriekstu, citrusaugu un garšaugu eļļām.

Ielāgo! Pārdozējot var būt galvas reiboņi, slikta dūša, vemšana, sāpes vēdera rajonā, slikta pašsajūta, noguruma sajūta.