Meža ābele – Malus sylvestris. Neliels (4-10 m)  garš rožu dzimtas koks vai krūms ar daudziem stumbriem. Miza tumšpelēka vai tumšbrūna. Vainags plaši konisks. Īsvasas galā gandrīz vienmēr ir ērkšķis. Auglis – iegarens vai ieapaļš ābols, nogatavojies zaļš vai mazliet iesārts. Zied maijā. Līdzīga mājas ābelei (M. domestica), kā sēklaudži nereti sastopami savvaļā. Atšķirama pēc kailām lapām, kam apmatojums tikai lapas apakšpusē uz dzīslām (nevis lapas apakšpuse blīvi apmatota), ziedgultne kaila (nevis tūbaina), ir (nevis nav) ērkšķainas īsvasas, ziedu irbuļi saauguši tikai pie pamata (ne augstāk), augļi salīdzinoši sīkāki.

Ābolīšu garša ir rūgteni saldskāba, tāpēc tie vislabāk noderēs kompotu, džemu, ievārījumu, sulu, sidru un vīnu gatavošanā.

Mežābele tiek dēvēta par „tīrīšanas līdzekli”, kas noderēs tiem, kuri kaut kādā veidā jūtas netīri. Bieži tās ir šķietami nenozīmīgas lietas. Taču ir gadījumi, kad runa var būt par nopietnu slimību, kura paliek gandrīz neievērota, jo visa uzmanība tiek veltīta tikai vienai lietai. Abos gadījumos runa ir par cilvēkiem, kuri ļoti vēlas tikt vaļā no šīs vienas lietas, kas aizņem visas viņu domas un viņiem šķiet tik svarīga, ka viņi ļoti vēlas no tās atbrīvoties. Šādi cilvēki krīt izmisumā, ja ārstēšanai nav gaidītā rezultāta. Ar savu tīrošo spēku šis līdzeklis attīra arī brūces, kurās, pēc pacienta domām, ir iekļuvušas indīgas vielas, no kurām jāatbrīvojas.

Ābolus izmanto svaigā veidā un pārstrādā. Tie satur organiskās skābes, cukurus, pektīnvielas, dažādus vitamīnus, dzelzi, fosforu, fitoncīdus u.c.
Ābolos esošās pektīnvielas veicina no organisma smago metālu produktu izvadīšanu. Tie uzlabo gremošanu un asinsradi, pastiprina žults izdalīšanos, mīkstina klepu. Iesaka kā atslābinošu un urīndzenošu līdzekli.