Melnie plankumi parādījās arī uz kātiem, visbeidzot augļi sapuva. Tas notika ļoti strauji – triju nedēļu laikā! Tiesa gan, nekādas ķimikālijas nelietoju, vien pavasarī stādot bedrītē iebēru trihodermīnu. Tomāti bija pietiekami laistīti, siltumnīca regulāri vēdināta. Siltumnīca tajā vietā ir trešo gadu un ir gana liela, lai nomainītu visu zemi. Ko es varu darīt profilaktiski, lai tāda nelaime neatkārtotos nākamgad? Kas tā par slimību un kā ar to cīnīties?

Tā pati kaite, kas tupeņiem

Šogad tomātu augļu brūnā puve parādījusies agrāk nekā citkārt, tādēļ vairāk bojājusi tomātu ražu. Slimības ierosinātājs (Phytophtora infestans) ir tā pati sēne, kas izraisa kartupeļu lakstu puvi. Tā saglabājas sēklas kartupeļos vai arī uz lauka rudenī, ražas vākšanas laikā atstātos sīkos tupenīšos. Interesanti, ka plankumi, kas veidojas uz tomātu un kartupeļu lapām, neizskatās līdzīgi: uz kartupeļiem tie ir brūni, bet uz tomātiem – pelēki zaļi, sausi. Šā gada laika apstākļi – garais, vēsais, mitrais pavasaris – veicināja šīs infekcijas izplatību kartupeļos, lietainā laika dēļ tā lielākoties netika pienācīgi ierobežota. Šogad pūst kartupeļi (īpaši agrās šķirnes), pūst arī tomāti.

Tomātos augļu brūnās puves izplatību sekmē nepietiekama siltumnīcu vēdināšana. Daudzām siltumnīcām vēdlogu ir par maz, parasti tos pa nakti ver ciet un no rīta atver vēlu – kad saule jau gabalā.

Neapkurināmā siltumnīcā vēdlogus vajadzētu atvērt vismaz stundu pirms saullēkta, bet praksē to ir grūti izdarīt. Atstāt vēdlogus vaļā visu nakti daudzi audzētāji vienkārši baidās. Rezultātā augu lapās no rītiem ilgi turas mitrums, kas veicina infekcijas izplatību.

Šogad vairs neko līdzēt nav iespējams, atliek novākt ražu un tomātus steidzīgi iekonservēt. Tos var marinēt arī zaļus. Lielākus augļus, kas ir sākuši sārtoties, var mēģināt nogatavināt, bet jārēķinās, ka nogatavināšanas procesā inficētos augļos var attīstīties puve. Augļu vir­smas dezinfekcija ar ūdeņraža pārskābi vai kālija permanganātu ir iespējama, bet maz efektīva, ja infekcija jau iekļuvusi augļos.

Lai sērga neatkārtotos


Nav jēgas mainīt augsni siltumnīcā, jo ierosinātāja sporas lido pa gaisu ar vēju. Šajā gadījumā nelīdzēs arī Trihodermīns, jo tas aizsargā auga saknes un stublāja lejasdaļu no augsnē mītošiem patogēniem. Racionālāk būtu izvēlēties agrīnas tomātu šķirnes, kas dod iespēju vismaz daļu ražas novākt jūlija beigās, pirms infekcijas parādīšanās. Jūnijā ir vērts vismaz pāris reižu dot mēslojumu DP-98 caur lapām – tas stiprina augu imunitāti pret šo slimību. Jūlija vidū, pirms infekcijas parādīšanās, jāveic profilaktiskie smidzinājumi ar fungicīdiem. Pašlaik Latvijā šīs slimības apkarošanai tomātos atļauts lietot šādus līdzekļus: Ridomil Gold MZ 68 WC (2. un 3. reģistrācijas klase), Revus 250 s.k., Ami­stārs 250 e.k. (2. klase) Previkurs E 840 š.k. (2. un 3. klase), kā arī Bordo maisījums. Paši efektīvākie no minētajiem ir Ridomil Gold MZ 68 WC un Revus 250 s.k., tomēr ar vienu smidzinājumu nebūs līdzēts, to nāksies atkārtot. Lietojot Bordo maisījumu, smidzinājumi jāveic katru nedēļu, pārējie līdzekļi lietojami ar 10 – 14 dienu intervālu (pirms lietošanas uzmanīgi jāizlasa etiķete un jāievēro tur norādītais).

Jāatceras, ka augu aizsardzības līdzekļu lietošana ir efektīva vienīgi tad, ja augiem nodrošināti labi augšanas apstākļi, līdzsvarots mēslojums un pareizs laistīšanas režīms, kā arī pietiekama vēdināšana.

DALĪTIES
Iepriekšējais rakstsVeicinam gurķu augšanu!
Nākamais rakstsĶirši – ražas laiks
Interese par dārzu un dārza darbiem Robertam bija jau no bērnības. Tieši tādēļ mācījies Bulduru Dārzkopības vidusskolā. Šobrīd strādā sabiedriskajā ēdināšanā, bet par dārzu neko nav aizmiris. Viņš arī zināšanas pielieto praksē. Viens no Musudarzs.lv idejas autoriem.