Par cik tuvojas pavasaris, sējamais laiks, ikkatram sējējam ir svarīgi lai tieši viņu dēsti izaugtu vislabākie. Pateicoties rūpīgai higiēnai un labai kopšanai, jūs no sēklām izaudzēsiet spēcīgus un veselīgus dēstus. Vienkārši pasākumi palīdz izvairīties no dēstu saslimšanām.
Praktiski visu sugu jaunie sējeņi pirmajās dienās pēc sadīgšanas ir ļoti uzņēmīgi pret augsnes sēnīšu izraisītām infekcijām. Sēnes var izraisīt sakņu, stublāja pamatnes vai dzinumu bojājumus. Pazīstama ir sakņu puve, melnā kāja un augu puve. Bojātās saknes kļūst tumšas un nopūst. Stādi nokrīt un iet bojā. Šīs saslimšanas sastopamas gan dēstiem, kas tiek audzēti telpās, gan atklātā laukā izsētos sējumos.

Mēdz būt sausās un slapjās sēņu izraisītās puves. Raksturīgi simptomi dēstu infekcijām un sēņu slimībām ir mīkstas, tumšas vietas stublāja pamatnē, kur dzinums nolūzt un nokrīt, kā arī melni brūnas, sākumā sapuvušas, bet vēlāk sakaltušas saknes.
Ir sēnes, kas bojā dīgstus tulīt pēc sēklu sadīgšanas tā, ka tie nemaz nepaspēj izspraukties cauri augsnes virskārtai. Tādas slimības norāda uz trūkumiem izsējas trauka tīrībā vai nepietiekamu substrāta sterilitāti. Ja tās parādās atklātā laukā, tad dobes augsne ir inficēta.

Sēnes iespējams apkarot tikai ar visi dārgiem pasākumiem, kuru izmantošana amatieru dārzos neatmaksājas. Šī iemesla dēļ ir ļoti svarīgi jau no paša sākuma ievērot higiēnas noteikumus un veikt visus iespējamos slimību profilakses pasākumus.
Audzējot dēstus no sēklām, pirms sēklu izsējas, izmazgājiet un izžāvējiet dēstu kastītes un podiņus. Izmantojiet tikai sterilu dēstu substrātu un dezinficētus darbarīkus. Ja dēstiem konstatējiet slimības pazīmes, tos tulīt izraujiet un iznīciniet. Augsni kurā auguši slimie dēsti, pirms tās atgriešanas atpakaļ dārzā vai likšanas kompostā nepieciešams sterilizēt. Izsēju atkārtojiet no jauna un ievērojiet visus aizsardzības pasākumus.
Ja sēklu izsēja notiek atklātā laukā, svarīgi ir nodrošināt labus sadīgšanas apstākļus, lai samazinātu inficēšanās varbūtību. Ja pamanāt dēstu infekcijas pazīmes, nepieciešams nomainīt izsējas dobi, izvēlieties kodinātas sēklas vai iegādājieties gatavus stādus. Inficēšanos var samazināt arī pavasarī augsnē iestrādāts kalcija cianamīds, kas ir slāpekļa mēslojums ar fungicīdu un herbicīdu iedarbību.

PROFILAKSE IZSĒJOT TELPĀS

  • Sēklu izsējai pēc iespējas izmantojiet, jaunus traukus. Atkārtoti izmantojamus podiņus un kastītes rūpīgi izmazgājiet un izžāvējiet.
  • Pašu sagatavotu substrātu pirms lietošanas dēstu audzēšanai pusstundu karsējiet cepeškrāsnī 100 °C temperatūrā iesaiņotu  plēvē kura izmantojama cepšanai cepeškrāsnī.
  • Nesējiet pārāk cieši. Blīvi sadīgušos sējeņus savlaicīgi izretiniet un izpiķējiet. Lielas sēklas labāk sējiet uzreiz pa vienai atsevišķos podiņos.
  • Izsējot kastītēs ar vairākām atsevišķām kasetēm vai kūdras podiņos iespējams izvairīties no sējeņu pārāk blīvas sadīgšanas. Ir modeļi arī ar vākiem pārsegšanai.
  • No sākuma sējumu un dīgstus apsmidziniet pavisam viegli. Substrātam jābūt mitram, bet tas nedrīkst būt slapjš. Nelaistiet ar spēcīgu ūdens strūklu.
  • Kolīdz sēklas sadīgušas, kastīti novieto vēsākā, bet ļoti gaišā vietā. Nepieciešamības gadījumā dēstus apgaismojiet, izmantojiet speciālu apgaismojumu.

PROFILAKSE IZSĒJOT ATKLĀTĀ LAUKĀ

  • Pievērsiet uzmanību optimālai augsnes temperatūrai. Nedrīkst izsēt par agru. Temperatūru pārbaudiet ar augsnes termometru.
  • Dobēs iestrādājiet kompostu. komposts satur derīgus augsnes organismus, kas palīdz pretoties sēnīšu izraisītām saslimšanām.
  • Izmantojiet kodinātas sēklas. Pārdošanā mēdz būt ne tikai ķīmiski kodinātas, bet arī bioloģiski kodinātas sēklas.