Siltajās klimata joslās baklažāns ir daudzgadīgs augs, Latvijā to audzē kā viengadīgu. Baklažānus stāda saulainā vietā, aizvēja pusē vai, vēl labāk, siltumnīcās, jo tiem tomēr Latvijas vasaras var būt par vēsu.

Baklažānus sēj kastēs vai podos martā, aprīļa sākumā, vēlāk tos izpiķējot. Baklažānu stādus vajadzētu vajadzētu uzturēt temperatūrā  + 15 grādi. Kad pārstādīti, siltumnīcā ziedēt sāks aptuveni 40-45 dienā no sēšanas dienas, atklātā laukā mazliet vēlāk. No tā mēs varam secināt, ka audzēt baklažānus siltumnīcā ir daudz lētāk, ātrāk un tie būs auglīgāki, nekā  atklātā laukā.Baklažānu sāk nest augļus apmēram 10 dienas vēlāk nekā tomāti.Tāpēc baklažānu audzēšanu un uzturēšanu, jums vajadzētu katru dienu, jo tas ir ļoti prasīgs augs.

Stādot baklažānus atklātā laukā nepieciešams lai būtu materiāls ar ko piesegt aizsargājot augus no sala, tādējādi apklājot augu, mums jāatceras, ka segmateriāls nedrīkst nonākt saskarē ar augu, pretējā gadījumā ir iespējams, ka augs nopūs. Sagatavojot augsni un mēslojot, paturiet prātā, ka jums ir nepieciešams, lai sagatavotu visu baklažāniem tikpat labi kā paprikai vai tomātiem. Starp citu, pat baklažānu var audzēt siltumnīcā kopā ar tomātiem un papriku. Stādi jāstāda divās rindās, atstājot 50 cm starp rindām un 25 cm savā starpā ar baklažāniem.

To forma var būt ne vien iegarena, bet arī apaļa. Baklažānu mīkstums ir ļoti maigs, zaļgani dzeltens un satur daudz ūdens. Tiem ir specifiska smarža, kas atgādina sēnes. Baklažānus novāc negatavus, citādi to mīkstums kļūst sīvs.

Svaigus baklažānus uzturā nelieto, jo tajos esošās rupjās šķiedrvielas var kairināt gremošanas traktu. Uzturā baklažānus lieto vārītus, sutinātus, ceptus, sālītus, konservētus, kaltētus, tos var pildīta ar citiem produktiem, kā arī izmantot salātu, mērču un biezeņu pagatavošanai. Baklažāniem ir augsta uzturvērtība, tie ir labs kālija avots, kā arī satur pektīnvielas, B, C un P grupas vitamīnus. Tie ir bagāti ar olbaltumvielām un organiskajām skābēm, bez tam satur arī karotīnu, šķiedrvielas un citas bioloģiski aktīvas vielas.

Ir dati, kas norāda uz šo dārzeņu spēju pazemināt holesterīna līmeni, kā arī uzlabot sirds muskuļu darbību un veicināt ūdens apmaiņu organismā. Regulāri un ilgstoši lietoti pārtikā, baklažāni palīdz arī pret mazasinību, labvēlīgi ietekmē nieru slimniekus un diabētiķus, kā arī īpaši ieteicami vecāka gada gājuma cilvēkiem. Baklažāni novērš arī vēdera aizcietējumus, veicina žults izdalīšanos, novērš pūšanas un rūgšanas procesus zarnās, kā arī palīdz locītavu slimībās, aptaukošanās gadījumos un spēcina organismu.

Baklažāni lieliski uzglabājas cauru gadu un ir vērtīga dārzeņu izejviela dažādu konservu gatavošanā. Tikai jāatceras, ka baklažānus nedrīkst uzglabāt pārāk aukstā vietā, citādi tiem rodas brūni plankumi.

DALĪTIES
Iepriekšējais rakstsDIEDZĒJAM GRAUDUS
Nākamais rakstsKAUKĀZA PLŪME – ALIČA
Interese par dārzu un dārza darbiem Robertam bija jau no bērnības. Tieši tādēļ mācījies Bulduru Dārzkopības vidusskolā. Šobrīd strādā sabiedriskajā ēdināšanā, bet par dārzu neko nav aizmiris. Viņš arī zināšanas pielieto praksē. Viens no Musudarzs.lv idejas autoriem.