Aizvien vairāk laika un uzmanības prasa ražas novākšana. Vai esat parūpējušies par piemērotiem uzglabāšanas apstākļiem? Domājot par ziemas krājumiem, septembrī jāatrod laiks arī kopšanai un pat sēšanai.

Glabātavās

Ja pagrabs vēl nav iztīrīts no vecās ražas atliekām, atbrīvots no vecām kastēm, maisiem un citām drazām, ir pēdējais laiks to izdarīt. Pārbaudiet, vai plaukti, apcirkņi, sienas un griesti, ventilācijas atveres un durvis ir kārtībā, varbūt vēl ko nepieciešams salabot. Tikai pēc tam ir vērts domāt par telpas dezinfekciju. Vēl joprojām efektīvs paņēmiens ir sienu un griestu balsināšana ar krītu, kam pievieno vara sulfātu (2 %). Lielāku glabātavu dezinficēšanai vērts iegādāties līdzekli Menno Florades. Ja ražu paredzēts uzglabāt koka vai plastmasas kastēs, dezinficē arī tās.

Kartupeļus, ābolus un kāpostus, kuriem ir atšķirīga optimālā uzglabāšanas temperatūra, ieteicams glabāt atsevišķi. Mazākos pagrabos, kur tas nav iespējams, visus dārzeņus glabā +6 °C temperatūrā, kādā vislabāk jūtas siltumprasīgie kartupeļi. Neaizmirstiet ievietot pagrabā termometru!

Ražas vākšana

– Sīpolu laksti daudzviet Latvijā bija nokaltuši uz lauka jau augusta vidū, citur tie zaļoja vēl augusta beigās. Tādēļ, ja sīpoli izauguši, bet laksti nelūst, tos der pievelt ar vieglu veltni. Nopļaut lakstus pirms ražas novākšanas, kā to dara daži lielaudzētāji, nav ieteicams, jo katru bojājuma vietu apdraud pelēkās puves sporas, kas strauji izplatās ar vēju un inficē sīpolus. Vislabāk uzglabājas sīpoli, ko novāc ar visām lapām, vismaz divas trīs dienas nožāvē uz lauka (ja atļauj laika apstākļi) un tikai pēc tam ved uz glabātavu. Vislabāk sīpolus apžāvēt +25 °C temperatūrā, tā noteikti nedrīkst būt augstāka par +30 °C, citādi sausās mizas sāk lobīties, sīpoli uzglabāšanas laikā izžūst un zaudē svaru. Lielsaimniecībās sīpolus apžāvē ar ventilatoriem, bet, ja raža nav liela, var vienkārši sabērt redeļu kastēs un novietot tās kādā nojumē vai šķūnītī, kur sīpoli ir pasargāti gan no lietus, gan saules, bet labi cirkulē gaiss. Laiku pa laikam sīpoli jāapgroza, lai žūst vienmērīgi. Sīpolus uzskata par apžāvētiem, ja, aptinot sakaltušās lapas ap pirkstu, kakliņa vietā vairs neizdalās sula.

– Ķirbji šogad nav izauguši tik lieli, kā gribētos. Septembrī tie necik diži vairs arī neizaugs, tikai nobriedīs. Ķirbji baidās no salnām, tāpēc jānovāc laikus. Tiem, līdzīgi kā kartupeļiem, pēc novākšanas vajadzīgs ārstēšanās periods, kura laikā aprētojas visi novākšanas procesā gūtie nobrāzumi un skrambas. Piemērotākā vieta ķirbju ārstēšanai ir iztukšota gurķu siltumnīca. Septembra saule vēl ir pietiekami silta, lai 5 – 7 dienas nodrošinātu ķirbjiem +25…+30 °C temperatūru. Pietiktu arī ar trim dienām +40 °C temperatūrā, bet šādu terapiju ir tehniski grūtāk realizēt. Pēc atveseļošanās ķirbjus var uzglabāt sausā telpā + 7…+10 °C vai istabas temperatūrā.

– Galda bietes obligāti jānovāc septembrī, jo oktobra sākumā nereti mēdz būt pirmās ievērojamās salnas. Bietes no tām stipri cieš, pēc tam slikti glabājas. Vācot bietes, tām nedaudz saīsina sakni un apgriež lapas (0,5 – 1 cm virs saknes pierītes). Ražas vākšanas laikā jācenšas pasargāt bietes no mehāniskiem bojājumiem (iegriezumiem, skrambām, sasitumiem), arī tie pasliktina ražas uzglabāšanos.

– Burkāni šogad tā īsti sāka augt šķiet tikai augustā, tāpēc pamatražas novākšana šogad var aizkavēties. Tomēr septembra beigās vajadzētu vākt uzglabājamos burkānus. Šogad saknes var būt trauslākas nekā parasti – tādas tās padara nevienmērīgs mitrums augšanas laikā (sevišķi, ja septembris ir lietains). Lai saknes neplīstu, tās jāvāc īpaši uzmanīgi – labāk uzreiz vākt kastēs vai konteineros, kuros burkānus uzglabās. Nevajadzētu pārbērt no kastes kastē vai maisā. Noraujot vai nogriežot lapas, nedrīkst traumēt pleciņu daļu, līdzīgi citiem sakņaugiem visi mehāniskie bojājumi pasliktina burkānu uzglabāšanos. Liekot burkānus glabātavā, saknes der pārbērt ar smiltīm vai kūdru, kam pievienots trihodermīns (10 g sausā preparāta uz 1 l smilts vai kūdras).