Kāposti ir vieni no populārākajiem dārzeņiem.
Šajā dzimtē ir ļoti daudz veidu – Briseles kāposti, galviņkāposti, rožkāposti, brokoļi, ziedkāposti un citi. Viegli audzējami. Pats galvenais nosacījums – neaudzēt katru gadu šos dārzeņus vienā un tajā pašā vietā, jo augi var sākt saslimt ar dažādām slimībām. Kāpostu kaitēkļi ir putni un kāpuri, no putniem tos var pasargāt, pārklājot ar pret- putnu tīklu.

Kāpostu veidi:
Briseles kāposti – sēj agri pavasarī, lai tos varētu novākt vēlu rudenī un ziemas sākumā. Ļoti vērtīgi dārzeņi, tajos ir daudz vitamīnu.
Brokoļi – ļoti ražīgi, ja tos aplauž regulāri. Galviņas parasti zaļas vai violetas, retāk baltas. Nogriežot galviņas, ataug sāndzinumi, kurus arī var lietot pārtikā.
Kāposti – agrie, vidēji agrie, vēli un vidēji vēli. Agro kāpostu galviņas parasti ir koniskas, vidēji agro un vēlo – apaļas. Audzē no dēstiem, sējot agri pavasarī. Savojas kāposti – krokotas lapas, ļoti laba aukstumizturība. Populārie un krāsainie sarkanie kāposti dod mums košu akcentu gan dārzā, gan virtuvē ēdienu pagatavošanā.
Ziedkāposti – pārsvarā balti, bet ir arī ar zaļām un violetām ziedu galviņām. Ir gan agrās, gan vidējas un vēlas šķirnes.
Lapu kāposti – ļoti viegli audzējami, ar lieliskām garšas īpašībām. Jaunās lapas lieto tāpat kā spinātus, bet lielās lapas – kā pārējos kāpostus. Ļoti ilgs ražošanas periods, no vasaras līdz pat ziemai.

Ziedkāposti (Puķkāposti)
Puķkāposti satur 60-65 mg% C vitamīna, salīdzinoši īss augšanas periods. Tas ir, no dēstu izstādīšanas līdz jau lietošanai paiet apmēram 50-60 dienas. Mazdārziņos ražu var iegūt visu vasaru – no jūnija līdz septembrim. Šādas nepārtrauktas ražas ieguvei dēstus audzē sējot ik pēc 15-20 dienām. Jāņem vērā tas, ka dēsti nedrīkst pāraugt un pārkoksnēties.

Puķkāposti ir prasīgāki par citiem kāpostaugiem. Dēstu audzēšanas laikā tiem vajag vairāk gaismas, bet ziedkopu veidošanās sākumā nedrīkst būt spilgta gaisma, lai ziedkopas priekšlaicīgi neizziedētu. Augšanas periodā tiem vajadzīgs augstāks augsnes un gaisa mitrums. Dēstu stadijā puķkāposti ir ļoti jūtīgi pret zemām temperatūrām. Ja ir -2ºC temperatūra, tad augi stipri apsalst. Lai iegūtu vēlamās ziedkopas, optimālā temperatūra ir 10-15ºC.

Lai iegūtu agru ražu, puķkāpostus sēj siltumnīcā marta sākumā. Izaudzētos dēstus stāda laukā jau maija sākumā. Un pirmo ražu jau var ievākt jūnija sākumā vai beigās.

Stādu augšanas laikā jāregulē mitruma režīms. Tāpat kā galviņkāposti, pēc laistīšanas ir tie jāvēdina, jo pārāk liels mitrums var dēstus sabojāt – dēstu melnkāja.

Puķkāpostu audzēšanai ir piemērotas irdenas, ar trūdvielām bagātas augsnes. Audzēšanai nav piemērotas smilts augsnes, jo tajās augi cietīs no mitruma trūkums. Vis labāk puķkāpostiem patīk smilšmāla vai upju palieņu augsnes.

Pirms stādīšanas zemi samēslo.

Puķkāpostus stāda 25-30 cm tālu vienu no otra. Blīvā stādījumā lapas labāk noēno galviņu un tās kvalitāte ir augstāka.

Tiklīdz iestājās silts laiks, tā puķkāposti ātri pāraug. To ražu ievāc izlases veidā. Novāc aptuveni sākot no 8 cm lielas galviņas.

Brokoļi
Atšķirībā no radiniekiem ziedkāpostiem, kam galvenā ēdamā daļa ir paresninātā ziedkopas pamatne, brokoļiem tā ir ziedkopa ar sīkiem pumpuriem. Kā vieniem, tā otriem ir šķirnes, kas vairāk piemērotas audzēšanai pavasarī un rudenī, un tādas, kas padodas arī vasarā. Brokoļu veģetatīvās masas (lapu) augšanai optimālā ir +20…+22 °C temperatūra, bet galviņas labāk ieriešas vēsākā laikā, kad gaisa temperatūra ir +12…+14 °C robežās. Lai gan brokoļi labāk par ziedkāpostiem pacieš paaugstinātu gaisa temperatūru, tomēr temperatūrā virs +25 °C galviņas bieži cauraug ar lapām, izirst un izzied. Vēl lielāku karstumu spēj izturēt tikai atsevišķas hibrīdās šķirnes (piemēram, ‘Bay Meadow F1’). Šo hibrīdu sēklas Latvijā galvenokārt piedāvā zemniekiem domātos lielos fasējumos (pa 2500 sēklām pakā).

Audzējot brokoļus tikai pašu vajadzībām, jārēķinās, ka tie mēdz strauji izziedēt, turklāt vienā stādījumā tas visiem augiem notiek gandrīz vienlaikus. Labākais risinājums tad ir novākt visu ražu un pārpalikumu sasaldēt.

Katrai brokoļu šķirnei ir sava optimālā augu biezība, pārāk biezi iestādītiem trūkst gaismas. Arī tas ietekmē galviņu kvalitāti, tās priekšlaicīgi dzeltē. Savukārt par retu iestādītie ļoti ilgi aug, veido lielus, kuplus augus, bet galviņa dažkārt nemaz nepaspēj ieriesties.

Dēsti, stādīšana, kopšana
Tāpat kā galviņkāpostiem, arī brokoļu dēstu audzēšanai vislabākās ir ātraudžu kasetes ar 2,5 – 3,2 cm lielām ligzdām. Atkarībā no šķirnes veģetācijas perioda garuma un plānotā ražas termiņa izvēlas stādīšanas laiku un attiecīgi arī sēju. Brokoļu dēstus stādīšanai vasarā izaudzē 30 – 35 dienās. Piemēram, ja vēlas audzēt šķirni ‘Fiesta F1’ ražas vākšanai septembra sākumā, dēsti jāiestāda līdz 20. jūnijam, tātad jāiesēj līdz 15. maijam. Vēl var paspēt iestādīt brokoļu dēstus ražas vākšanai septembra beigās vai oktobra sākumā.

Audzēšanas vietā augsnei jābūt labi drenētai, irdenai, ar augstu trūdvielu saturu. Brokoļiem piemērota vidēji viegla mālsmilts un vidēji smaga, labi iekopta smilšmāla augsne.
Var būt arī kūdraina, ar noregulētu gruntsūdens līmeni. Vieglas augsnes prasa augstas kūtsmēslu devas un laistīšanas ierīkošanu.

Jau uzreiz pēc stādīšanas, tāpat galviņu veidošanās laikā brokoļiem nepieciešams daudz mitruma. Mitruma trūkuma dēļ veidojas nelīdzenas sīkas galviņas, savukārt pārmērīgs mitrums veicina bakteriālās galviņu pamatnes puves attīstību. Optimālā laistīšanas deva audzēšanas sākumā ir 15 – 20 mm (15 – 20 l/m2), bet galviņu augšanas laikā – 25 mm.

Galvenie kopšanas darbi ir ravēšana un kaitēkļu apkarošana, ko nedrīkst nokavēt. Nelielā platībā cīņai ar balteņa un pūcītes kāpuriem var izmantot trihogrammas. Šīs sīkās mušiņas izlaiž, sākoties tauriņu dejām virs stādījuma. Labāk to darīt dienas beigās, kad vairs nav tik karsts. Lielākā platībā izlaiž ik pēc 20 metriem, mazdārzā var arī tikai vienā vietā.

Brokoļi, tāpat kā ziedkāposti ir mēslojuma prasīgi. Neatkarīgi no tā, vai rudenī lietoti kūtsmēsli vai ne, 10 – 14 dienas pēc dēstu stādīšanas obligāti jāveic papildmēslošana ar kādu komplekso mēslojumu, kas satur arī mikroelementus (piemēram, bora un molibdēna trūkums var ievērojami samazināt ražu). Pēc pāris nedēļām mēslo atkal, šajā reizē var lietot kalcija nitrātu. Atkarībā no laika apstākļiem papildmēslošana ar kalcija nitrātu un kompleksajiem mēslojumiem var būt nepieciešama arī vēlāk. Vasaras svelmē augi nespēj uzņemt barības elementus no augsnes, tādēļ ieteicams lietot speciālu lapu mēslojumu. Izvēle ir ļoti plaša. Mēslojot brokoļus, nedrīkst aizmirst par sēru, kas veicina slāpekļa izmantošanu, palielina augu imunitāti, kā arī ražas uzturvērtību.

Brokoļus novāc, kad pilnībā izveidojušās galviņas un ziedpumpuri ir sērkociņa galviņas lielumā. Atšķirībā no ziedkāpostiem, brokoļiem nedrīkst aizlauzt lapas, jo gaismas trūkums izraisa galviņu dzeltēšanu. Novēloti vācot ražu, tās var izirt un izziedēt.