kāposti

Kāposti

Kāposti ir aukstumizturīgs augs. Sēklas dīgst 1-2°C temperatūra, kaut gan sēklu optimālā dīgšanas temperatūra ir 18-22°C un sēklas uzdīgst 2-3 dienās. Dīgsti panes temperatūras pazemināšanos līdz -1°C, bet norūdīti un labi iesakņojušies stādi pacieš īslaicīgas salnas līdz -7°C. Augšanas laikā optimālā temperatūra ir 16-18°C.ja intensīvās augšanas periodā temperatūra ir augstāka nekā 25°C, tad kāposti atpaliek augšanā un samazinās un pasliktinās ražas kvalitāte.

Tie ir viegli audzējami, labi saglabājami un tos var izmantot visu gadu.

Visvairāk mitrums ir nepieciešams sēklu uzbriešanas, dīgšanas un galviņas veidošanās procesos. Protams, kaitīgs ir arī pārlieku liels augsnes mitrums – tad sāk atmirt kāpostiem saknes. Tāpēc vis labā kāposti aug vidēji smagā, trūdvielām bagātā un labi drenētā augsnē. Kāposti mīl arī paaugstinātu gaisa mitrumu, tāpēc karstās vasaras dienās tie ir jālaista.

Kāpostu audzēšanai ir piemērotas irdenas, trūdvielām bagātas mālsmilts vai smilšmāla augsnes, kurās gruntsūdens līmenis nav augstāks par 80 cm.

Mazdārziņā kāposti stādāmi pēc gurķiem, agrīniem kartupeļiem, sīpoliem. Kāpostus nedrīkst audzēt vienā un tanī pašā vietā vairākus gadus.

Agrīno kāpostu sēklas izsēj kastītēs marta sākumā. Vidēji agrīno kāpostu šķirnes sēklas sēj aprīļa pirmās dekādes beigās kastītēs un pārpiķē aprīļa otrajā dekādē uz dēstu dobēm, kuras salnu laikā apsedz ar plēves segumu.Vēlīno kāpostu sēklas sēj marta beigās, vēlākais aprīļa sākumā kastītē.

Kastīšu pildīšanai izmanto izsijātu dārza augsni vai komposta un kūdras maisījumu.

Pēc sēklu iesēšanas kastītes pārsedz ar plēvi vai stiklu un novieto 20ºC temperatūrā. Tiklīdz parādās pirmie asni, tā plēvi vai stiklu noņem un novieto kastītes tuvāk logiem, kur ir vairāk gaismas. Pēc sadīgšanas vēlams temperatūru pazemināt līdz 6-8ºC. Kad dīgstiem ir dīgļlapas pilnīgi attīstījušās un sāk parādīties pirmā īstā lapa, dīgstus izpiķē.

Dēstus laista reti, bet lielās devās un pēc laistīšanas ir obligāti jāvēdina.

Pirms izstādīšanas dēsti ir norūdāmi. Norūdīti agrīno kāpostu dēsti pacieš temperatūras pazemināšanos pat līdz -5ºC. Norūdīšanai dēstus pēdējās 5-8 audzēšanas dienās pakļauj zemai temperatūrai. Norūdīšana ir svarīga dēstiem, kas audzēti plēves seguma siltumnīcā, jo tie satur mazāk sausnes un pēc izstādīšanas uz lauka ir jūtīgāki pret zemu temperatūru.

Kāpostus jau labu laiku atpakaļ sasēju kastītes un nu tie jau ir paaugušies un stāv siltumnīcā.

Kāpostus atklātā laukā izstāda, kad dēstiem ir attīstījušās 4-6 īstās lapas. Tas nozīmē, ka agrīnos kāpostus stāda aprīļa trešajā dekādē. Vēlīnos kāpostus sāk stādīt maija otrās dekādes sākumā un beidz līdz aptuveni 20. maijam. Nokavēta stādīšana samazina ražu. Vidēji agrīnos un vidēji vēlīnos kāpostus sāk stādīt maija vidū un turpina līdz jūnija otrajai dekādei.

Ieteicams ir stādīt mākoņainās dienās vai pievakarēs, jo tad mazāk iztvaiko ūdens un dēsti nevīst un labāk iesakņojās.

Galvenie kopšanas pasākumi ir šādi:

*stādījumu pasargāšana no salnām,

*augsnes irdināšana,

*papildmēslošana,

*laistīšana,

*kaitēkļu un slimību apkarošana.

Pēc stādīšanas augsni irdina, to arī  ir jādara regulāri it īpaši pēc stipra lietus.

Lai kāpostus pasargātu no kāpostu mušas, kāpostu balteņa un pūcītes kāpuru bojājumiem, starp kāpostiem var stādīt koriandru vai zemās samtenes.

Agrīnos galviņkāpostus sāk novākt jau jūnija vidū, kad galviņas ir 600-800 g smagas. Vidēji vēlīnos kāpostus sāk novākt septembrī, bet vēlīnos kāpostus – oktobra otrajā pusē. Agrīnie kāposti uzglabāšanai nav piemēroti, tos vāc pakāpeniski un uzreiz izlieto uzturā. Vēlīnos kāpostus var uzglabāt – pagrabā 0-1ºC temperatūrā un 90-95% gaisa mitrumā.

 

DALĪTIES
Iepriekšējais rakstsKā un kad pārstādīt istabas puķes?
Nākamais rakstsKā cīnīties ar zemesvēžiem?
Interese par dārzu un dārza darbiem Robertam bija jau no bērnības. Tieši tādēļ mācījies Bulduru Dārzkopības vidusskolā. Šobrīd strādā sabiedriskajā ēdināšanā, bet par dārzu neko nav aizmiris. Viņš arī zināšanas pielieto praksē. Viens no Musudarzs.lv idejas autoriem.