skabenes

Nu jau dārzā sāk parādīties pirmie “produkti”, ko varam jau izmantot savā uzturā. Kā arī nav par vēlu vēl iesēt, lai būtu nākošajā gadā.

Tātad SKĀBENES

Viena no populārākajām ir parastā skābene, kas jau ir mūsu dārzos, taču ,ja nav, to vēl var paspēt iesēt (rudenī).

Skābenes satur daudz C vitamīna, karotīna un minerālvielu. Skābenēs ir daudz oksālskābes, kas traucē kalcija uzsūkšanos zarnās. Skābenes izmanto līdzīgi kā spinātus – zupās, sautējumos, salātiem. Lapas satur līdz 3% olbaltumvielas, 2,8% ogļhidrātus, dažādas minerālvielas, karotīnu (līdz 6 mg%), flavonglikozīdu, C (50-60 mg%), B1, B2, A, PP vitamīnus, 3% olbaltumvielas, ābolskābi, citronskābi, skābeņskābi, rūgt vielas.Izmanto tikai lapas. Glabāšanai lapas kaltē vai sāla. Uzturā skābeņu lapas izmanto ne tikai vārītas. No tām gatavo arī salātus vai piedevu biezeņus, tās var pildīt pīrāgos vai citādi sagatavot, piemēram, žāvēt.

Svaigas skābenes izmanto lai uzlabotu apetīti, kā urīndzenošu un asins attīrošu līdzekli. Dažkārt uzskata, ka tās labvēlīgi

Lietojot skābenes ļoti lielā daudzumā var būt vemšana, caureja, apgrūtināta rīšana (spazmas kaklā), apgrūtināta urinēšana. Jāuzmanās lietojot, jo skābeņskābe lielos daudzumos ir indīga. Skābeņskābes veidotie nešķīstošie kalcija sāļi (oksalāti) var nogulsnēties nierēs, veidojot nierakmeņus. Skābeņskābe lielā koncentrācija veidojās lapās auga ziedēšanas laikā. Tāpēc ieteicams skābenes lietot pirms izveidojušies zied kāti.

Skābeņskābei ir arī kāda lieliska īpašība – tās dzelzs sāļi ir bezkrāsaini, tāpēc skābeņu sulu izmato, lai no veļas izņemtu rūsas traipus. Tiesa, pēc tam audumi jāmazgā, lai likvidētu jaunos zaļos traipus.

 

Skābenes ir aukstuma un sala izturīgas. Tās ļoti labi pārziemo atklātā laukā. Skābenes ir mitruma prasīgas. Tās vislabāk padodas auglīgā, irdenā, labi strukturētā augsnē.

 

Skābeņu sēklas sāk dīgt pie temperatūras +2-3oC. Optimālā dīgšanas temperatūra skābenēm ir +15-17oC. Pie substrāta temperatūras +18-20oC skābeņu dīgsti paradās pēc 6-8 dienām. Augi pacieš salnas līdz -7…-10oC. Skābenes neizsalst ziemā pat neapkurināmā siltumnīcā. Regulāra laistīšana sausā laikā ne tikai palielina skābeņu ražu, tā palielina arī augu dabiskās pretošanās spējas slimībām un kaitēkļiem.

Skābenes var audzēt no dēsta, bet tieša sēja ir vienkāršāka. Agri pavasarī sētās skābenes būs šķinamas jau augustā, rudenī sētās – nākamā gada jūnijā. Skābenes sēj 25-40 cm attālās rindās. Sēklas ir relatīvi smalkas, tādēļ sējot ar rokām, vēlāk būs nepieciešama retināšana, atstājot augus kopā pa 4-5 pudurīšos, starp tiem atstāj 15-20 cm brīvas telpas.

Skābenes ir maz prasīgas mēslojuma ziņā, tomēr pamatmēslojums pirms sējas un katru pavasari ir nepieciešams.