Sarkanās cūku pupas audzē tāpat kā parastās – sēj agri pavasarī, aprīlī, jo pupas ir aukstumizturīgas. Sēj 6–10 cm dziļi, 20 cm attālumā citu no citas, starp rindām atstājot apmēram 60 cm. Tās aug jebkurā augsnē, bet vislabāk patīk mālaina augsne.
Šķirne ‘Karmazyn’ ir ražīga. Pākstis un pupas ir tikpat lielas kā parastajām cūku pupām, augi ir apmēram 60 cm gari, ar spēcīgu sakņu sistēmu. Kad tās saaugušas, atkrīt rūpes par ravēšanu, jo pupas nomāc nezāles. Uz to saknēm dzīvo gumiņbaktērijas, kas ražo slāpekli, tādējādi ielabojot augsni. Pupām vajag pietiekami daudz mitruma, un īpaši svarīgi tas ir dīgšanas, ziedēšanas un pākšu veidošanās laikā.
Ja raža nav liela, cūku pupas var glabāt saldētavā. Ražu vāc pakāpeniski, jo apakšējās pākstis nogatavojas agrāk. Pupas izloba, saliek nelielos polietilēna maisiņos un novieto saldētavā. Ziemā tās ir brīnišķīgs papildinājums dažādiem dārzeņu sautējumiem un zupām. Sasaldētās pupas izvārās daudz ātrāk nekā kaltētās un nevajag iepriekš uzbriedināt

Pupiņu audzēšanai piemērota auglīga smilšmāla augsne. Tās slikti aug smagā, aukstā augsnē ar augstu gruntsūdens līmeni. Labākie pupiņu priekšaugi ir graudaugi, dārzeņi (izņemot pākšaugus), kartupeļi un cukurbietes.
Pupiņas sēj rindās 25 cm attālumā vienu no otras, starp rindām jābūt vismaz 30-45 cm attālumam. Pupiņas sēj 3-4 cm dziļumā. Pupiņām ir nepieciešams slāpekļa mēslojums uzdīgšanas laikā un pumpuru veidošanās sākumā.

Optimālā temperatūra pupiņu sēklu dīgšanai ir +20; 25C, bet augšanai +25; 30C. Pie augsnes temperatūras +8-10oC dīgsti paradās tikai pēc 3-4 nedēļām. Šķirnēm ar tumšām sēklām sēklu dīgšanai parasti ir nepieciešama par 23 augstāka temperatūra. Dīgsti smagi panes salnas, ka arī nepacieš sausumu, it īpaši uzdīgšanas un ziedēšanas laikā, tomēr periodā no uzdīgšanas līdz pumpuru veidošanai sausums nav tik bīstams.
Pupiņas ir gaismas prasīgas, sevišķi audzēšanas perioda sākumā
Atkarībā no šķirnes, veģetācijas periods ilgst apmēram 75 – 130 dienas.
Lielākoties pupiņas ir īsās dienas augi,audzēšanai Latvijas apstākļos piemērotas atsevišķas šķirnes, tādēļ jāievēro apraksts uz sēklu paciņām.

Pupiņas ir dažādu šķirņu – zemas krūma pupiņas, kāršu pupiņas.

Svaigas pupiņas mēdz būt ar zaļām vai dzeltenām pākstīm. Sviesta pupiņas nesatur šķiedru un vārītas pupiņas ir ēdamas ar visu pāksti. Mazāk tiek audzētas šķirnes ar violetām pākstīm. Šīm šķirnēm pēc vārīšanas violetā krāsa izzūd. Sparģeļu jeb adatu pupiņām ēdamā daļa ir pati zaļā pāksts ar neaizmetušām sēklām. Šīm pupiņām pākstis var sasniegt pat 90 cm garumu, tām bieži ir izliekta forma. Kāršu jeb turku pupiņām ir cietas, raupjas pākstis, bet vārītas tās kļūst ļoti kraukšķīgas, ar izteiktu pupiņu garšu. Kāršu pupiņas lielākoties audzē pie mājas sienas vai pie žoga vai arī ierīko speciālus balstus.
Savukārt Limas pupiņām ir ēdamas tikai kaltētas sēklas, kas pēc vārīšanas kļūst miltainas, bet neizšķīst, tādēļ ir īpaši piemērotas salātiem.

DALĪTIES
Iepriekšējais rakstsKā pasargāt zemenes un ķiršus no putniem?
Nākamais rakstsKad stādīt lauka tomātus?
Interese par dārzu un dārza darbiem Robertam bija jau no bērnības. Tieši tādēļ mācījies Bulduru Dārzkopības vidusskolā. Šobrīd strādā sabiedriskajā ēdināšanā, bet par dārzu neko nav aizmiris. Viņš arī zināšanas pielieto praksē. Viens no Musudarzs.lv idejas autoriem.