Baltblusiņas savu nosaukumu ieguvušas mazo, balto spārniņu dēļ, bet nenobriedusi baltblusiņa, kāpurs, ir zaļš un bez spārniem, un tāpēc arī, speciāli nemeklējot un nepārbaudot, mazāk pamanāms uz auga. Šie mazie kaitēkļi ir tuvu radniecīgi laputīm.

Sastopamas gan telpās, gan ārā, balt­blusiņas no populārajiem mājas augiem visbiežāk atrodamas uz fuksijām, ģerāni­jām, hibiskiem, balzamīnēm un puanse­tijām. Uzvarēt cīņā ar šiem kaitēkļiem ir iespējams, bet ir jāsāk rīkoties ātri un jāturpina regulāri.

 

Baltblusiņas dzīvo uz augiem visus trīs savas dzīves posmus. Pirmajā posmā tās ir oliņas, kas atrodas uz lapu apakšpusēm un izskatās kā balti punktiņi, izkārtoti regulārās līnijās. Katra mātīte var izdēt līdz 200 oliņām vienā reizē. Pašas oliņas augam nekaitē, bet 2 nedēļu laikā (vai ātrāk, ja laiks ir silts) tās izšķiļas par kāpuriem, kas nekavējoties sāk baroties no auga, uz kura atrodas. Pēc 10-30 dienām kāpurs kļūst par pilnībā attīstījušos pieaugušu kukaini, un cikls sākas no jauna. Pieaugušie kukaiņi nodara vislielāko kaitējumu augam, kā arī atstāj nākamo oliņu partiju. Pieaugušām baltblusiņām ir balti spārni, un tās izskatās mazliet līdzīgas mušām. Apjomīgs baltblusiņu uzbrukums var augu nopietni novājināt vai iznīcināt pavisam.

Tā kā baltblusiņas barojas no auga, pieau­gušie kukaiņi un kāpuri nodara četru veidu kaitējumu. Pirmkārt, tās izsūc sulu no lapām un atvasēm, tādējādi novājinot augu un kropļojot tā izskatu. Otrkārt, tās izdala tā saukto „medus rasu”, lipīgu nektārveida masu, kas ir ideāla vide kvēpsarmas sēnītes attīstībai — veidojas melns, kvēpiem līdzīgs pārklājums. Treškārt, lipīgie izdalījumi aiz­sprosto auga poras jeb atvārsnītes, neļaujot augam elpot un ražot barības vielas fotosintēzes ceļā. Ceturtkārt, baltblusiņas palīdz izplatīties augu vīrusu slimībām.

KĀ CĪNĪTIES AR BALTBLUSIŅĀM?

Insekticīdi ir biežāk lietotais līdzeklis balt­blusiņu apkarošanai, bet, tā kā oliņas un kāpuri ir izturīgi pret insekticīdu iedarbību, jums būs jāapsmidzina augs ik pēc divām ne­dēļām vai cita intervāla (ievērojot ražotāja instrukcijas), lai būtu droši, ka tiks izskausta visa kaitēkļu kolonija. Ja parādījušies tikai daži kukaiņi, varētu pietikt, ja apsmidzināt augu ar ziepjūdens un atšķaidīta insekticīda maisījumu. Citos gadījumos izvēlieties aerosolu, kas satur pirimifosmetilu vai piretrīnu, un lietojiet, kā norādīts. Apsmidziniet kārtīgi, apstrādājot arī lapu apakšpuses.

Galvenais noslēpums, lai izvairītos no baltblusiņu kaitējuma, ir regulāri pārbaudīt augu, jau pirms kolonija ir labi iedzīvojusies un vairojas, kā arī atkārtot apstrādi, kā norādīts uz insekticīda iepakojuma.

Ielāgo! Ir vairāku veidu baltblusi­ņas, kas uzbrūk noteiktiem augiem, piemēram, acāliju baltblusiņas un rododendru baltblusinas. Krustzieži parasti cieš no kāpostu baltblusiņām. Kā jau nosaukums norā­da, siltumnīcu baltblusinas atrodamas uz augiem, kas tiek audzēti siltumnīcās, bet siltā klimatā mēdz būt sastopamas arī ārā. Šīs baltblusinas var apkarot ar spožlapseņu jeb enkarsiju kāpuriem, kas uz baltblusi­ņām iedarbojas kā parazīti.