Lathyrus odoratus; kāpelējošs vīteņaugs, tauriņziežu dzimta; pašapputes augi, kurus nevar sakrustot ar radnieciskām sugām; dedestiņu ģintī vairāk nekā 150 sugas
Pirmo reizi aprakstīti 1695. gadā, kad tos iekļauj Sicīlijas salas augu sarakstā. Ar 1700. gadu sākti audzēt Anglijā, ko uzskata par šīs kultūras izveides sākumu.

Augšanas prasības
• Kā Vidusjūras klimata augiem piemērotāka būs siltāka, sausa vieta ar labu gaisa apmaiņu, pienācīgu apgaismojumu, vienmērīgām temperatūrām;
• Savvaļā tie attīstās kā divgadīgie augi – pašizsējā sadīgst jau rudenī, un mazajiem augiem, pārziemojot 5-10*C temperatūrās, izveidojas sakņu sistēma, tāpēc stādiem obligāti nepieciešams norūdīšanas aukstuma periods;
• Kā visiem tauriņziežiem puķuzirņu saknes ar slāpekli apgādā gumiņbaktērijas, tāpēc augsnei jābūt irdenai, ar labu gaisa caurlaidību un mēreni mitrai.

Audzēšanas apstākļu izvēle
• laukā – silta, no ziemeļpuses vējiem pasargāta, atklāta vieta, kur ilgstoši nesaglabājas virszemes mitrums;
• zem seguma – augstas, labi vēdināmas siltumnīcas vai plēves bloki ar iespēju ierīkot noēnošanu;
• augsne – trūdvielām bagāta, kaļķaina (pH 6.5 – 7.5), vēlams smilšmāla augsne ar labu ūdens un gaisa caurlaidību.

Augsnes sagatavošana
• augsni sagatavo rudenī – vismaz 40 cm dziļā slānī, iestrādājot organisko mēslojumu (labu kompostu un sadalījušos kūtsmēslus), krītu, dolomītmiltus vai pelnus un komplekso pamatmēslojumu;
• pavasarī pirms sējas vai stādīšanas uzirdina augsnes virskārtu.

Sēklu sagatavošana sējai
• sēklas iemērc siltā ūdenī (60 – 70 *C) un briedina ~12 stundas;
• neuzbriedušajām sēklām ieskrāpē apvalkus (nesavainojot dīglīšus!) un briedināšanu atkārto;
• iespējams – uzbriedinātās sēklas līdz izsējai sadiedzēt siltā vietā, mitrā, gaisa caurlaidīgā materiālā (zāģu skaidās, lupatiņās utml.);
• vēlams – oranžo un laškrāsas šķirņu sēklas (ar t.s.“mīkstajiem” apvalkiem) kodināt un sēt bez iepriekšējas uzbriedināšanas;
• ja nepieciešams – sēklas pirms briedināšanas vai sējas kodina, ~20 minūtes mērcējot kāda fungicīda vai stipra kālija permanganāta šķīdumā; pēc apstrādes sēklas noskalo siltā ūdenī.
Dēstu audzēšana

• laicīgi sagatavo sterilu substrātu no veselīgas dārza augsnes, kūdras un rupjas smilts; dēstu kūdrai pievieno nedaudz smilti;
• sēj 5-6 (maksimums 8) nedēļas pirms paredzētās izstādīšanas, sēklas ievieto 1,5 ~2 cm dziļi mēreni mitrā substrātā, kas sapildīts dziļos (vismaz 10 cm) podiņos vai kastītēs; oranžo un lašsārto šķirņu sēklas ieteicams sēt sterilā smilšu slānītī;
• līdz sadīgšanai novieto siltumā (18 – 20*C) , bet pēc tam arvien vēsākā un gaišā vietā;
• visā audzēšanas laikā substrāts jāuztur mēreni mitrs (nepārliet!) un jāveicina dēstu lēna un veselīga augšana, nepieļaujot izstīdzēšanu;
• vēlams – dēstus galotņot pēc otrā vai trešā lapu pāra;
• svarīgi – pirms izstādīšanas dēstus norūdīt un pieradināt āra apstākļiem.
Sēšana atklātā laukā

• sēj aprīļa beigās – maija sākumā iesilušā un apžuvušā, irdenā augsnē 3-5 cm dziļi, 15-20 cm attālumos;
• ieteicams – sēt kodinātas, bet neuzbriedinātas sēklas;
• svarīgi – jāseko, lai augsne saglabātos mēreni mitra;
• lai veicinātu ātrāku sadīgšanu, dobes var piesegt ar plēvi (līdz sadīgšanai!) vai agrotīklu.
Kopšana augšanas laikā
• augiem izveido balstu sistēmu (vēlams jau pirms stādīšanas) un regulāri uzsien dzinumus;
• stādījumus ravē un irdina augsnes virskārtu (nebojājot saknes!);
• ilgstoši sausā laikā stādījumus laista – labāk reti, bet pamatīgi; svarīgi – neliet uz sakņu kakliņiem un neslapināt augus;
• ziedēšanas laikā laistīšanu apvieno ar papildmēslošanu (ik pēc 2 nedēļām);
• svarīgi – lai augi nepārtraukti ziedētu, savlaicīgi jāizgriež vecie ziedi un sēklaizmetņi;
• svarīgi – sekot, lai neieviestos kaitēkļi un slimības, savlaicīgi tos apkarot un veikt profilaktiskos pasākumus;
• siltumnīcās un plēves blokosjānodrošina optimāli augšanas apstākļi:
– mērena gaisa temperatūra, izvairoties no krasām temperatūras svārstībām un stipra caurvēja;
– mērens augsnes un gaisa mitrums;
– sabalansēts barības vielu daudzums augsnē, pareizi mēslojot;
– pietiekams apgaismojums (papildapgaismojums agri pavasarī);
– nesabiezināti stādījumi un laba gaisa apmaiņa.