Hostas pieskaitāmas pie visskaistākajām ēnu mīlošajam ziemcietēm. Tas galvenokārt tiek stādītas to brīnumskaisto, uzkrītošo lapu dēļ. Hostu baltie vai violetie ziedi parādās pār skaidri strukturētam, pievilcīgi dzīslotām lapām. Milzum lielais sugu un šķirņu sortiments ir ievērojami pārskatāmās, ja par orientieri ņem lapu krāsu.

Hostas ar zaļām lapām to mierīgas un vienmērīgas lapu krāsas dēļ iespējams labi kombinēt ar visiem citiem augiem, kas aug noēnotās vietās.

Skaistas šīs grupas pārstāves ir augstā hosta (Hosta elata) ar platām, mēles formas lapām (augstums 60 līdz 80 cm), lancetlapu hosta (Hosta lancifolia) ar tumši zaļām, smailām olveida lapām (augstums 30 līdz 50 cm), Hosta longissima ar tumši zaļam, pēc formas garenām lapām (augstums 30 cm) un bagātīgi baltiem ziediem ziedoša ceļteku hosta (Hosta plantaginea), kura parasti sasniedz apmēram 50 līdz 70 cm augstumu un mīl mazliet vairāk gaismas.

Hostām ar zilganām lapām lapas mēdz būt arī intensīvi zilā tonī, taču tikai tādā gadījumā, ja tās atrodas vēsā vietā pusēnā ar mitru gaisu. Liela noēnojuma lapas kļūst zaļas, bet saulainas vietas tas var apdegt.

Skaistākās šīs grupas pārstāves ir Zibolda hosta (Hosta sieboldiana) ar šķirnēm ‘Elegans’, ‘Francis Williams’ un ‘Hercules’, kā arī liels skaits dažādu hibrīdo hostu.

Balti-zaļās hostas ir ar zaļām lapām ar baltu apmali vai zīmējumu vai baltas ar zaļu malu. Krokaina hosta (Hosta crispula) ir ar viļņotām lapām ar baltu malu un sasniedz 50 līdz 60 cm augstumu. Viļņota hosta (Hosta undulata) ir ar lielam lapām ar dažāda veida baltiem rakstiem, tas augstums ir dažāds atkarība no šķirnes. Zibolda hosta (Hosta sieboldii) ir ar nedaudz šaurāku, baltu lapu apmalojumu un ir lieliski piemērota tieši mitrām augšanas vietām.

Dzeltenlapu hostām lapas ir vai nu vienlaidus dzeltenzaļas vai ari zaļas ar dzelteniem rakstiem vai apmalojumu. Populāras šīs grupas pārstāves ir Fortīna hosta `Aurea’ (Hosta fortune ar dzeltenām lapām, ‘Aureo-Marginata’ un ‘Aureo-Maculata’ ar zaļām vai dzeltenām lapu malām, Zibolda hosta ‘Semperaurea’ (Hosta sieboldiana) ar stingrām, platām, garenām sirdsveida lapām, kas pakāpeniski maina savu krāsu un vasarā kļūst arvien dzeltenākas.

Vislabāk hostas aug neliela paēnā, piemēram, līdzās kokaugu stādījumiem vai zem skrajām koku grupām. Līdz tam neizskatīgas, tumšas vietas savā dārzā ar tādu šķirņu hostām, kurām ir gaišas lapas, jūs variet izvirzīt uzmanības centrā.

Ar savu ornamentālo augumu hostas ļoti iespaidīgi izskatās ēnainas dobēs vai dīķa malā pusēnas apstākļos.

IDEĀLI PARTNERI

Skaistus kontrastus jūs variet iegūt hostas kombinējot ar partneriem – ēnmīļiem, kuriem ir smalkas lapas, tādiem kā, piemēram, dažādām meža graudzālēm vai filigrānām papardēm.

Savukārt ziedošas ziemcietes, piemēram, astilbes (Astilbe sp. sugas un hibrīdi), zilā kurpīte (Aconitum napellus) vai sudrabsveces (Cimicifuga sp.) ar savām ziedu krāsām augu kompozīciju lieliski atdzīvina.

STĀDĪŠANA UN KOPŠANA

  • Stādīšanas laiks — rudens vai pavasaris. Bedri izrociet divreiz lielāku par sakņu kamolu. Zemi samaisiet ar divām līdz trim lāpstiņām kūdras.
  • Dažas stundas pirms stādīšanas hostas labi aplaistiet. Augu izņemiet no konteinera ļoti saudzīgi, nesavainojot to sakņu kamolu.
  • Augu iestādiet tādā dziļumā, kādā tas pirms tam auga podā. Bedrē piepildiet augsni un labi piespiediet to visapkārt hostai.
  • Pēc tam augu labi aplaistiet, lai zeme ap to būtu pilnīgi piesūcināta ar ūdeni. Stādījuma vietā augsni noklājiet ar mizu mulču.
  • Vasarā regulāri nogrieziet visus jau pārziedējušos ziedus. Lapas, kuras bojājuši gliemeži, likvidējiet. Atjaunojiet mulčas slāni.

Der zināt! Divus līdz trīs gadus vecas hostas jūs variet pavairot ar dalīšanu. Rudenī augus izrociet, sadaliet ar naža palīdzību, auga daļas iestādiet no jauna.