Redīsus jāsēj labi mēslotā komposta augsnē. 2-3 spaiņus komposta augsnes uz vienu kvadrātmetru dobes. Vislabāk to darīt jūlija otrajā pusē vai pat augusta vidū. Tad augi nepagūs izziedēt un saglabās maigo garšu. Un tieši šodien 24.augustā kā reiz ir pēdējais laiks japānas redīsu sēšanai rudens ražai!

Ja dobes šajā laikā vēl ir aizņemtas ar kādu citu augu audzēšanu, tad redīsus var iesēt kastītē, bet, kad pienācis laiks, izstādīt stādiņus dobē. Atceries, ka redīsus vislabāk sēt/stādīt dobēs, kur iepriekš augušas zemenes, puravi, sīpoli, burkāni, pupiņas, zirņi, salāti un sakņu selerijas.

Kā vislabāk stādīt šos redīsus? Sēklas augsnē iebakstīt aptuveni 2 centimetru dziļumā, 2 rindās. Attālumam starp rindām vajadzētu būt 50 centimetriem, bet starp augiem – 30 centimetriem. Šiem redīsiem bumbuļi mēdz būt gan apaļi, gan gareni. Pēc tam, kad augam izveidojušās pirmās 2-3 lapiņas, apaļos vēlams pārstādīt vēl retāk, bet garenos – labāk nekustināt.

Ja esi nodomājis redīsus papildus pabarot, vari sagatvot šādu mēslojumu – uz vienu kvadrātmetru augu dēstu – 20 gramus slāpekļa un 40 gramus fosfora mēslojuma, vai augu humusa. Redīsus jānovāc sausā laikā, ko var veikt gan ar rokām, gan, izrokot ar lāpstu. Šiem redīsiem saknes var izaugt līdz pat 50 centimetriem garas. Uzglabā kastē ar smiltīm, vēsā vietā.

Redīsos ir daudz C un B grupas vitamīnu, kalcija, karotīna kā arī kokšķiedras, sinepju eļla un pektīnvielas. Interesanti, ka tieši sinepju eļla uz cilvēkiem iedarbijas jā dezinficējošs līdzeklis, kas iznīcina baktērijas kuņģī, zarnu traktā un arī mutes gļotādā. Redīsus galvenokārt izmanto svaigajos salātos, bet var gatavot arī sulu. Novērots, ka redīsu sula kavē akmeņu veidošanos nierēs, urīnpūslī un žultspūslī, kā arī pazemina holesterīna līmeni asinīs.

Tāpat redīsu sula aktivizējot nervu un galvas smadzeņu darbību, bet, slimojot ar klepu un iesnām, veicina gļotu izdalīšanos. Sula no šiem iesīvajiem dārzeņiem palīdz likvidēt arī meteorismu, caureju aizcietējumus.