www.freeimages.com
www.freeimages.com

Latvijā kazenes dārzos audzē maz.
Galvenais iemesls tam ir- piemērotu šķirņu trūkums, jo vairums pasaulē populāro šķirņu Latvijas apstākļos slikti ziemo.
Ogām ir ļoti vērtīgs ķīmiskais sastāvs. Kazeņu ogām piemīt baktericīda un temperatūru pazeminoša iedarbība, tāpēc tās var lietot saaukstēšanās gadījumā, tās labi remdē slāpes un spēcinoši iedarbojas uz organismu. No citām ogu kultūrām atšķiras ar lielāku kopējo fenolu daudzumu un nikotīnskābes saturu, kas ir uz 100gr ogu- 1,6 mg. Kazenes satur organiskās skābes, miecvielas, pektīnvielas, fenolu savienojumus, vitamīnus, kā arī daudz minerālvielu: dzelzi, magniju, cinku.

Kazenes tāpat kā avenes necieš „slapjas kājas”, tāpēc jāizvairās no stāvošiem virszemes ūdeņiem.
Kazeņu audzēšanai piemērotas atklātas, saulainas vietas, kas pasargātas no ziemeļu un austrumu vējiem. Tās labi aug mitrās, auglīgās, labi drenētās, vieglās un vidēji smagās smilšmāla vai mālsmilts augsnēs ar vāji skābu vai neitrālu reakciju Ph 5,5- 6,5. Vāji iekoptas augsnes ielabo stādīšanai paredzētās slejās. Slejas platums 60cm, dziļums 30- 40cm. Augsni sastrādā rudenī, bet stādīšanu veic pavasarī, pēc iespējas agri. Stādīt pavasarī iesaka tāpēc, ka kazenēm daudz vājāka ziemcietība nekā avenēm. Stāda ar attālumu starp rindām 2-2,5m, starp stādiem rindā 0,5- 0,7m. Kazeņu krūmu augstums ir 1-3m. Parasti ražo divgadīgie dzinumi. Sakņu sistēma kazenēm dziļa, mazāk sazarota, sausumizturīgāka nekā avenēm. Pēc stādīšanas stādu virszemes daļu saīsina, atstājot 20-25cm garus celmiņus. Pēc stādīšanas augus aplej, bet apdobes mulčē ar kūdru, satrūdējušiem kūtsmēsliem vai svaigi pļautu , sasmalcinātu zaļas zāles mulču – 15cm biezā slānī.

Veiksmīgai audzēšanai kazenēm nepieciešama balstu sistēma.
Pēc ražas novākšanas noražojušos dzinumus izgriež, bet jaunajiem dzinumiem nokniebj galotnes, lai veicinātu ātrāku nobriešanu. Piesegšanai uz ziemu – oktobra beigās dzinumus noņem no balstiem un pieliec, piesprauž pie zemes un iestājoties salam – piesedz ar skujām, nobirušām lapām vai salmiem, var arī ar sniegu. Ir iespēja, ka dzinumus noliec pie zemes kopā ar balstu sistēmu, bet pēc tam apber ar kūdru, lapām vai sniegu.

Pavasarī visu saliek vietās, izgriež ziemā bojātos dzinumus , vāji attīstītos dzinumus, krūmā atstāj 8-10 spēcīgākos dzinumus. Vasarā , lai palielinātu stādu ražību ( šķirnēm ar stāviem dzinumiem) veic dzinumu galotņošanu. Kad dzinumi sasnieguši 1- 1,2m augstumu, galotnes saīsina par 10-15cm. Tas izraisa žākļu pumpuru plaukšanu, un dzinumiem attīstās 4-5 vai pat vairāk sasteigtie sānzari. Pavasarī pēc pumpuru plaukšanas veic atkārtotu dzinumu apgriešanu, saīsinot sānzarus līdz 40cm garumam.

Kazenēm tāpat kā avenēm ogas nogatavojas pakāpeniski . Parasti kazeņu raža ienākas augustā, septembrī. Ogas var vākt ik dienas vai ar 2-3 dienu intervālu. Nepieciešams savākt visas gatavās ogas, jo pārgatavojoties ogu kvalitāte strauji samazinās. Ražas vākšana ilgst 3- 4 nedēļas un ir atkarīga no šķirnes, laika apstākļiem, stādījumu izgaismojuma.

Ogas ir sulīgas un , lai nebojātu ražu, ieteicams vākt maza tilpuma 150- 500g tarā bez pārbēršanas. Ogas labāk vākt rīta pusē, pēc rasas nožūšanas, vai arī vakarā, kad kļūst vēsāks. Tālākai transportēšanai ogas vāc PIRMS pilngatavības. Noderīgs ieteikums: Kazeņu un aveņu ogas, kuras stipri bojājuši aveņu vaboles kāpuri ( tautā saka- tārpainas ogas ), uz 3-5minūtēm ieliek 1% vārāmā sāls šķīdumā, uzpeldējušos kāpurus atdala ( nosmeļ ), bet ogas noskalo aukstā ūdenī.