Augsnes būt tik pat dažādas kā augi un to prasības attiecībā uz barības vielām. Lai augi augtu un ziedētu labi, noteikti vajadzētu kompensēt dažādu barības vielu deficītu.

Mākslīgie jeb minerālmēsli ir sintētiskā ceļā iegūti minerālsāļi, kas noteiktā daudzumā satur augiem vajadzīgās barības vielas. Izšķir minerālmēslus, kas satur tikai vienu no galvenajām barības vielām jeb elementiem (slāpekli, kāliju vai fosforu), tādus, kas satur vairākus elementus (piemēram, divkomponentu mēslojumi), pilnmēslojumus, kas satur visas galvenās barības vielas (makroelementus), kā arī mikroelementus un speciālos mikroelementu mēslojumus, tā-dus kā, piemēram, dzelzs helātu mēslojums.

Bez tam pārdošanā ir arī speciāli mēslojumi, kas pieskaņoti noteiktu augu grupu speciālām vajadzībām. Tādi, piemēram, ir speciālie rožu mēslojumi un rododendru mēslojumi.

IEDARBĪBA

Neorganiskos, ūdenī šķīstošos minerālsāļus, ko satur minerālmēslojumi, augi spēj ātri un tieši uzņemt. Pretstatā tam barības vielas, ko satur organiskie mēslojumi, augi spēj izmantot tikai pēc tam, kad tie attiecīgos pārvērtību procesos augsnē ir pārvēsti augiem pieejamā formā.

Tātad minerālmēslu galvenā priekšrocība ir to ātrā iedarbība. Ar vienkomponenta minerālmēsliem iespējams mērķtiecīgi likvidēt noteiktu barības vielu deficītu, jo sevišķi gadījumos, ja jūs esiet veikuši savas dārza augsnes analīzes un barības vielu saturs un to deficīts augsnē jums ir precīzi zināms.

Minerālmēslu trūkumi slēpjas apstākli, ka savas ātrās šķīdības dēļ tie arī ātri tiek ieskaloti gruntsūdenī vai arī paliek saistīti augsnē. Turklāt augus var visai viegli pārmēslot, kā rezultātā tie kļūst vārgi un uzņēmīgi pret slimībām, bez tam bojā iet dzīvās būtnes augsnē, jo augsne aizvien vairāk tiek piesātināta ar sāļiem.

MĒSLOJUMU FORMAS

Minerālmēslu pielietošanas veids ir atkarīgs no mēslojuma formas. Tie mēdz būt granulu, pulvera vai šķīduma formā.

Cieto formu minerālmēsli uz augsnes tiek izkaisīti un ar kapli ierušināti augsnē. Pēc tam labi aplaistiet, lai augu saknes negūtu ķīmiskus apdegumus. Sauss cietais mēslojums nekādā gadījumā nedrīkst nonākt saskarsmē ar augu saknēm.

Šķidro mēslojumu parasti iejauc laistāmajā ūdenī un izlaista ap augiem ar lejkannas palīdzību vai arī izsmidzina. Šo mēslojuma formu sauc par virsmēslojumu. Mikroelementus iespējams iegādāties jau dozētā formā un gatava maisījuma veidā, kas iepildīts izsmidzināmā pudelē.

MĒSLOŠANA AR CIETIEM MINERĀLMĒSLIEM

  • Granulēto mēslojumu ieberiet skārda bundžā. Ar mēslojumu, kas ietilpst 500 ml lielā traukā, pietiek, lai nomēslotu 10 m2 lielu platību.
  • Pēc tam uzmanīgi mēslojumu izkaisiet uz augsnes ap augiem dobē. Šādā veidā pēc iespējas vienmērīgāk izkliedējiet to pa visu dobi.
  • Mēslojumu iestrādājiet tikai augsnes virspusē, nesavainojot augu trauslās saknes. Turklāt visērtāk būs, ja darīsiet to ar kultivatora palīdzību.
  • Nobeigumā labi aplaistiet, lai mēslojums savienotos ar augsni un nepiekļautos augu saknēm tīrā veidā, jo citādi var rasties apdegumi.

MĒSLOŠANA AR ŠĶIDRIEM MINERĀLMĒSLIEM

Virsmēslojuma uzņemšanai vasarā ļoti labi piemēroti ir šķidrie pilnmēslojumi. Tos atšķaidītā formā var izsmidzināt tieši uz augiem. Taču sāļu koncentrācija nedrīkst būt par augstu, lai augiem mēslošanas rezultātā nerastos apdegumi. Tādēļ mēslojuma devu dozējiet precīzi saskaņā ar ražotāja dotajiem norādījumiem uz iepakojuma un pievienojiet to laistāmajam ūdenim.

  • Mēslojumu atšķaidiet ar ūdeni saskaņā ar instrukciju uz iepakojuma. Iepildiet lejkannā vai izsmidzināšanas aparātā.
  • Mēslojumu lejiet tieši pie augu saknēm. Izlaistiet to tikai uz mitras zemes. Ja tā ir sausa, pirms tam labi salaistiet.

Der zināt! Barības vielu uzņemšanas procesā būtiska loma ir kalcijam. Ja augsne ir pārāk nabadzīga ar kalciju vai satur kaļķi par daudz, augi vairs nespēj barības vielas uzņemt. Augošie augi, kā arī skābie lieti un organiskie pārvērtību procesi pastāvīgi atvelk no augsnes kaļķi. Šī iemesla dēļ, lai kompensētu šādi radušos deficītu, katru gadu pavasarī augsnē iestrādājiet nestipru kaļķi, piemēram, aļģu kaļķi.