Sakņu dārzā Sakņudārzā un Siltumnīcā

ZIEMAS ĶIPLOKU STĀDĪŠANAS PAMATPRINCIPI

Ja jūs plānojat izaudzēt ziemas ķiplokus savā piemājas dārziņā, tad tieši rudens būs īstais laiks lai to darītu! Ķiploki kuri stādīti uz ziemu izaugs lielām galvām un daivām. Nav noslēpums ka galvenie nosacījumi, lai saņemtu ziemas ķiploku bagātu ražu ir pareiza vietas izvēle un augsnes pielāgošana tieši šai kultūrai. Tad nu lūk, ieskats kā tad […]

Sakņu dārzā Sakņudārzā un Siltumnīcā

KĀ PAGARINĀT GURĶU RAŽAS PERIODU?

Uz lauka gurķi ir spējīgi ražot līdz 3 mēnešiem, praktiski līdz pirmo rudenīgo salnu sākumam. Tomēr itin bieži ražība noslēdzas augusta vidū. Kādas tad ir metodes, lai pagarinātu šo gurķu ražas ievākšanas periodu? Lai pagarinātu gurķu ražošanu vasaras beigu periodā, nepieciešams saglabāt veselas lapas. Tādēļ svarīgi veltīt laiku un uzmanību cīņai ar augu slimībām. GURĶU […]

Sakņu dārzā

KĀ ATVIEGLOT SMAGĀKO DARBU – KARTUPEĻU RAKŠANU

Lai gan piemājas dārzā ir samērā tikai 10 ne pārāk garas kartupeļu vagas, tomēr jāatzīst, ka viena lieta – norakt kartupeļus vakariņām, bet pavisam cita norakt visu atlikušo lauku. Tad nu meklēju ko internets piedāvā un atradu arī Latvijā nopērkamu kartupeļu uzracēju – kultivatoru. Kartupeļu kultivators atvieglo kartupeļu rakšana. Šis darbarīks ir īpaši pielāgots, un […]

Sakņu dārzā

KOLORĀDO VABOĻU IZNĪCINĀŠANA

Skatītāji jautā – man vajadzētu padomu kā lai uztaisa dabīgu indi pret kolorādo vabolēm. Vērsāmies pie mūsu dārzkopības speciālistiem – atbild Mārīte Kalniņa. Nelielos stādījumos vaboles un kāpurus var nolasīt ar rokām. Jāiznīcina ne tikai vaboles bet arī kaitēkļu olas – tās ir oranžā krāsā, izvietotas kolonijās zem kartupeļu vai nezāļu lapām. Lai pasargātu stādījumu, […]

Sakņu dārzā Sakņudārzā un Siltumnīcā

KARTUPEĻU ŠĶIRNES KAS NOTURĪGAS PRET KOLORĀDO VABOLI − MĪTS VAI PATIESĪBA?

Kartupeļu šķirņu noturība pret kolorādo vabolēm ir atkarīga no daudziem faktoriem. Tās ir gan rūpes, gan agrotehnika un pat lapu garša. Pilnīgi noteikti var teikt ka ir arī tādas šķirnes kam kolorādo vabole nekaitē nemaz. Kolorādo vabole skaitās viena no bīstamākajām dzīvojošajām kaitniecēm. Cīņā ar tām cilvēce patreiz zaudē. Kāpēc? Kukaiņi ļoti ātri savairojas, un […]

Sakņu dārzā Sakņudārzā un Siltumnīcā

ĀRA JEB LAUKA GURĶI – SĒŠANA, STĀDĪŠANA UN KOPŠANA

Āra gurķiem vislabākie augšanas apstākļi ir tad, kad zeme iesilusi virs plus 12 grādiem.Tiesa, sēklas labāk uzdīgs un attīstīsies, ja uztur vienmērīgu temperatūru, kas ir ap 15 grādiem gan dienā, gan naktī. Tā stāsta dārzkopis Jānis Bražūns no saimniecības “Dārzniecība “Neslinko”, kurš dalās ar pieredzi gurķu audzēšanā. Lai izraudzītos piemērotāko laiku gurķu sējai, jāskatās astroloģiskajā […]

Sakņu dārzā Sakņudārzā un Siltumnīcā

SAKŅAUGI – SĒŠANA, STĀDĪŠANA, KOPŠANA

Vieni no visvairāk audzētajiem dārzeņiem – sakņaugi. Augsni sagatavo jau rudenī. Sakņaugi labāk aug vieglās smilts augsnēs . Ja augsne ir smaga, tai ir sliktāka drenāža un tā bieži ir pārāk mitra. Tādā augsnē labāk audzēt sakņaugus ar mazāku sakni. Sakņaugus sēj ārā jau sagatavotā dobē. Pirms sēšanas, augsnē ierociet minerālmēslojumu. Taupot vietu, piemēram, redīsus […]

Sakņu dārzā Sakņudārzā un Siltumnīcā

KĀ AUDZĒT TOMĀTUS – NO SĒKLAS LĪDZ AUGĻIEM

Tomātus parasti audzē no stādiem. Ja tomātus grib tikai ģimenes vajadzībām, tad agri sēj tikai nedaudz, lai izaudzētu dažus stādus. Tiem varēs nodrošināt labākus apstākļus, palutinātu un norūdīt. Ja nav apkurināmas siltumnīcas, tomātus labāk sēt agri pavasarī, lai stādiņi nepāraug un neizstīdz. Tiem, kam stādu audzēšanai atvēlēta tikai palodze, stādus agrākai tomātu ražas iegūšanai ieteicams […]

Sakņu dārzā Sakņudārzā un Siltumnīcā

VIENI NO PIRMAJIEM PAVASARA DĀRZEŅIEM – RABARBERI

Uzturā rabarberus sāka lietot, kad atklāja, ka to kāti satur cilvēkam noderīgus fizioloģiski aktīvus savienojumus un barības vielas. Rabarberi ir īpaši bagāti ar ābolskābi un citronskābi, kas tiem dod patīkami skābeno un atspirdzinošo garšu, kā arī veicina gremošanas orgānu un nieru darbību, uzlabo asins sastāvu. No uzturvērtības viedokļa rabarberi ir nozīmīgs P vitamīna avots. C […]

Sakņu dārzā Sakņudārzā un Siltumnīcā

AUDZĒJIET DAŽĀDAS SALĀTU ŠĶIRNES PAŠU SPĒKIEM

Salāti (Lactuca sativa) parasti no mietsaknes veido lapu galviņu vai lapu rozeti. Salātu ražu var ievākt apmēram astoņu līdz deviņu nedēļu ilgā periodā pēc augu iestādīšanas. Salātus stādiet pakāpeniski dažādos laikos ar pāris nedēļu intervālu, lai jums vienmēr būtu svaigi salāti. Galviņsalātu lapas ir maigas. Ir šķirnes, kas paredzētas audzēšanai pavasari un rudenī, kā arī […]

Sakņu dārzā Sakņudārzā un Siltumnīcā

DETALIZĒTS IZKLĀSTS KO UN KAD SĒT, KAD PIĶĒT UN KAD STĀDĪT ATKLĀTĀ LAUKĀ

Savos padomos par sēšanu un audzēšanu dalās Anna Šmite, bioloģisko zaļumu, dārzeņu un garšaugu audzētāja. Kad sēj un stādi, tad jāievēro viens princips: viss, kas aug virs zemes (lapas un pupas, zirņi, utt.), jāsēj augošā mēnesī, tas, kas aug zem zemes, – saknes – jāsēj vecā mēnesī. Ko vēl ievērot sējot: Visus stādiņus vajag parūdīt. […]

Sakņu dārzā Sakņudārzā un Siltumnīcā

SVAIGI, KRAUKŠĶĪGI KĀTI NO SAVA DĀRZA – KĀTU SELERIJAS

Kātu jeb lapu selerijas pretstatā sakņu selerijām veido spēcīgus, gaļīgus lapu kātus, kas tiek lietoti uzturā svaigā vai termiski apstrādātā veidā. Atkarībā no šķirnes kāti var būt zaļi, gaiši zaļi, dzelteni vai sarkanīgi. Zaļajām šķirnēm garša ir spēcīgāka, tās ir kraukšķīgākas un satur vairāk vitamīnu nekā balinātās selerijas. Tie, kuri dod priekšroku maigākiem, bālākiem kātiem, […]

Sakņu dārzā Sakņudārzā un Siltumnīcā

AUGU NEJAUKĀKAIS KAITĒKLIS – BALTBLUSIŅA, TĀS IZSKAUŠANA

Baltblusiņas savu nosaukumu ieguvušas mazo, balto spārniņu dēļ, bet nenobriedusi baltblusiņa, kāpurs, ir zaļš un bez spārniem, un tāpēc arī, speciāli nemeklējot un nepārbaudot, mazāk pamanāms uz auga. Šie mazie kaitēkļi ir tuvu radniecīgi laputīm. Sastopamas gan telpās, gan ārā, balt­blusiņas no populārajiem mājas augiem visbiežāk atrodamas uz fuksijām, ģerāni­jām, hibiskiem, balzamīnēm un puanse­tijām. Uzvarēt […]

Sakņu dārzā Sakņudārzā un Siltumnīcā

AUGSNES UZLABOŠANA AR DABĪGIEM PAŅĒMIENIEM

Pavisam nedaudz piepalīdziet augsnei, un viņa jums dos tikai pašu labāko. Riekšava veselas dārza augsnes satur vairāk dzīvu būtņu nekā ir cilvēku visas plašās pasaules. Šīs augsnes dzīvās būtnes ir tai labvēlīgas, jo gādā par augsnes auglību. Jo labākos apstākļos tās mitināsies – barosies un vairosies, jo auglīgāka kļūs augsne. Augsnes dzīvajām būtnēm nepieciešams gaiss, […]

Sakņu dārzā Sakņudārzā un Siltumnīcā

MAURLOKU SĪPOLS – PIKANTA GARŠA UN SKAISTI ZIEDI

Ar zaļajiem lociņiem, kas veidojas no sīkajiem sīpoliņiem, iespējams bagātināt neskaitāmus ēdienus. Ja tos lieto svaigā veidā, to garša ir nepārspējama. Taču vārīt kopā ar ēdienu sīklokus nevajadzētu, jo tādējādi tie savu garšu zaudē. Lociņiem ir pozitīvas īpašības jūsu veselības uzlabošanā. Īpaši ieteicams tos lietot uzturā dažādu epidēmiju laikā, jo tie stiprina jūsu organisma imūnsistēmu. […]

Mežā un pļavā Sakņu dārzā Sakņudārzā un Siltumnīcā

Gurķu mētra – kolorādo vaboļu atbaidītājs

Kādas tik mētras nav, daudz un dažādas, bet visas viņas atšķiras ar kautko savu. Šoreiz par gurķumētru. Gurķu mētra zināma jau kopš seniem laikiem.  Bites ievāc medu no šī auga, pat vēsā laikā, jo šim augam ir izteikta medus garša kas pievilina šos kukaiņus. Stāda kopā ar kartupeļiem, efektīvi samazina kolorādo vaboles aktivitāti, nodrošina līdz […]

Sakņu dārzā

Laiks rakt kartupeļus! 9 ieteikumi par kartupeļu rakšanu

Kā zināt, vai kartupeļi gatavi rakšanai?  Svarīgi, lai glabāšanai domāto bumbuļu miziņa būtu nobriedusi un stingra. To var pārbaudīt, ar īkšķi spēcīgi nobraukot gar mizu,- ja tā lobās, kartupeļi vel nav nobrieduši.  Ideāli ja kartupeļu rakšanas dienā, ir sauss un saulains laiks, tad kartupeļi varēs labāk apžūt. Lietus pilnīgi noteikti nav vēlams, bet apmākusies diena […]

Sakņu dārzā

Agro kartupeļu bums!

Lietainā laika dēļ kartupeļu novākšana šoruden kavējas par pāris nedēļām. Agro šķirņu kartupeļi bojājas, savukārt cietes līmenis vēlīnajās šķirnēs ir labs. Diemžēl lietainais laiks aizkavējis darbus un ir vēl pārāk daudz nenoraktu platību. Turklāt agro šķirņu kartupeļi pastiprināti bojājas. Lai gan, ņemot vērā nepastāvīgo laiku, nevar droši prognozēt kāds laiks mūs sagaida rīt. Šogad cietes […]

Sakņu dārzā

Steigšus vācam ķiplokus un sīpolus!

  Dārzkopībā parasti uzskata, ka ķiploki un sīpoli jānorok līdz 15. augustam, taču jāvēro daba, nevis kalendārs. Šogad ir neparasts gads, daudz kas nobriest un ienākas krietni agrāk, bet dažas kultūras būs gatavas vēlāk nekā parasti. Piemēram, tomāti pošas sevišķi gausi. Ja vel nepaguvi novākt sīpolus un ķiplokus tad šis ir pēdējais laiks to darīt, […]

Sakņu dārzā

KURUS DĀRZEŅUS STĀDĪT BLAKUS, KURUS NE TIK TUVU

Dabā viss iekārtots tā, ka augi cits citam palīdz, sniedz atbalstu vai savstarpēji karo, cīnoties par savu vietu zem saules. Nereti dārznieki iesācēji vēlas savā zemes pleķītī sastādīt un sasēt pēc iespējas vairāk dārzeņu, tomēr jāņem vērā to, ka ir daudzi kultūraugi, kurus nedrīkst stādīt kopā. Lai sēšana un stādīšana nebūtu veltīga un neradītu nelāgus […]

Sakņu dārzā

Ieteikumi bagātīgai gurķu ražai

  Lai iegūtu bagātīgāku gurķu ražu, tos vēlams atsiet vai laist stīgot pa balstiem vai pašgatavotu režģi, neļaujot gurķiem izplesties pa zemi, iesaka z/s Jurģi saimniece un dārzkope Dzintra Strauta. Ja atsiesiet gurķus, stādījumi tiks pasargāti no dažādām slimībām (miltrasas) , kā arī samazināts risks, ka nogatavojušies gurķi tiktu nepamanīti un varētu sapūt. Gurķu atsiešanai […]

Sakņu dārzā

Dzeltē sīpoli, bez panikas!

Mazdārziņā vai piemājas saimniecībās, kur audzē sīpolus, visizplatītākā slimība ir neīstā miltrasa, kas bojā visas virszemes daļas sīpoliem un ķiplokiem. Inficētie sīpolu loki kļūst bāli, sāk dzeltēt, mitrā laikā pārklājas ar pelēku vai violeti pelēku irdenu apsarmi, izliecas un pieplok zemei. No lokiem inficējas sīpola bumbulis, kas veidojas lēni un nesasniedz normālu lielumu. Slimības attīstību […]

Sakņu dārzā

ZEMENES – OGU LAIKS UN PLĀNI NĀKAMAJAM GADAM

Zemenes var stādīt no aprīļa līdz septembrim, taču populārākais stādīšanas periods ir maija vidus vai rudens pusē, kad pieejami jaunie stādi.  Lai zemeņu raža būtu bagātīga un leknie stādi vairotu dārznieka gandarījumu par paveikto, nolemjot audzēt šīs sārtās dārza princeses, jāievēro to prasības pēc pilnvērtīgas augsnes un citas kaprīzes. Zemenēm labvēlīga augsne Vislabāk zemenes aug […]

Sakņu dārzā Siltumnīcā

Zini visu par dillēm?

  Sēja un kopšana Diļļu sēklas sāk dīgt, ja augsnes temperatūra sasniegusi 3 °C. Zaļās masas augšanai optimāla ir 16-22 °C temperatūra. Relatīvi vēlu (maijā) iesētas dilles īsti nepadodas mitruma trūkuma dēļ. Dilles var sēt kaut vai februārī, ja vien dobes neklāj sniegs un augsne nav sasalusi. Sēklas sadīgst iesilušā augsnē, bet agra sēja garantē, […]

Sakņu dārzā Siltumnīcā

Veicinam gurķu augšanu!

Gurķu apgriešana Apgriežot gurķus, tiek veicināta to augšana un uzlabota ražas kvalitāte. Galveno dzinumu gan nevajadzētu griezt. Saīsiniet sānu dzinumus par aptuveni trīs lapām. Raža Salātu gurķu ražu var ievākt aptuveni divas nedēļas pēc ziedēšanas. Ar asu nazi nogrieziet gurķi pie stublāja. Gatavo gurķu mizai jābūt gludai un vienmērīgi zaļai. Novāciet gurķus, pirms tie pilnībā […]

Košumdārzā Sakņu dārzā Siltumnīcā

Ravējam dārzu, jeb cīņa ar nezālēm

Ar ko jums asociējas jūlijs dārzā? Protams, ar ravēšanu.  Lai tur būtu kā būdams, bet ravēt dārzu vajag. Tā nu dabā iekārtots, ka nezāles aug griezdamās un daudz ātrāk par tiem kultūraugiem, ko mēs cenšamies savos mazdārziņos izaudzēt. Laicīgi neizravēsi, nezāles pārmāks dārzeņus, garšaugus, salātus un tie nīkuļos nezāļu ēnā. Tātad, jūlija galvenie darbi: Ravēšana […]

Sakņu dārzā

KĀPĒC VAJADZĒTU AUDZĒT BIETES?

KĀPĒC VAJADZĒTU AUDZĒT BIETES? Bietes ir ļoti vērtīgi un arī ārstnieciski dārzeņi – kā jau visi koši krāsainie. Vitamīnu bietēs nav īpaši daudz, bet pēdējos gados ir atklāts, ka tās nelielā daudzumā satur U vitamīnu. Agrāk uzskatīja, ka tas ir tikai kāpostos. Bietēs gan šā vitamīna ir mazāk, bet tas labi saglabājas pat pēc termiskas […]

Sakņu dārzā

Kāposti bez ķīmijas

Vieta un augsne Kāpostaugiem nepieciešama ūdenscaurlaidīga, mitra, labi mēslota augsne, jo tie patērē daudz barības vielu. Augsnes skābumam jābūt no pH 6 vieglās augsnēs līdz pH 7 smagās augsnēs. Skābā, slikti kultivētā zemē neveidojas kvalitatīvas galviņas, augi nīkuļo un slimo. Kāpostaugi ir mitrumprasīgi dārzeņi. Tomēr pārmērīgā augsnes mitrumā un ilgstošā sausumā to augšana apstājas un […]

Sakņu dārzā

Kāpēc audzēt kāļus?

Senie grieķi un romieši kāļus uzturā lietoja jau dažus gadsimtus pirms mūsu ēras. Kālis ir šķiedrvielām bagāts dārzenis, tā saucamais krustziežu dzimtas augs. Tas ir lielisks enerģijas avots, jo sastāvā ir dabiskie cukuri (glikoze un fruktoze) un cietes. Bez tam kāļi satur olbaltumvielas, ogļhidrātus, minerālvielas (kāliju, sēru, fosforu, dzelzi), pektīnus, ēteriskās eļļas, nedaudz karotīnu, nikotīnskābi, […]

Sakņu dārzā

Kāpēc dzeltē ziemas ķiploki?

Pirmkārt, pavasara sākums šogad bija mitrs, zeme sablīvējās, un tika traucēta gaisa apmaiņa. Otrkārt, zema gaisa temperatūra. Ķiploks augšanas sākumā barojas no mātes, t.i., uzņem minerālvielas no iestādītās daiviņas. Pārējos mikroelementus tas sāk vienmērīgi uzsūkt tikai tad, kad iesilusi zeme un attīstījusies sakņu sistēma, respektīvi, tiklīdz gaisa temperatūra dienā paaugstinājusies līdz +15…+20 °C, bet naktī […]