Mežā un pļavā

DAUDZVEIDĪGĀ UN PAT NEVĒLAMĀ – SPRIGANE

Sprigane atpazīstama arī ar nosaukumu ‘Aizņemtā Līzīte’ un ‘Pacietīgā Lūcija’. Sen pazīstams un populārs telpaugs nelieliem visdažādāko krāsu ziediem, kas savus kopējus priecē vasarās un rudenī. Izcelsmes valsts minēta Dienvidāfrika. Citā literatūrā minēta arī Ziemeļamerika un Āzija. Latvijā sastopamas 3 sprigaņu sugas – Meža sprigane (Impatiens nolitangere); Sīkziedu sprigane (Impatiens parviflora); Milzu sprigane (Impatiens glandulifera. […]

Mežā un pļavā

PIENEŅU DZIEDNIECISKĀS ĪPAŠĪBAS, SĒJ PAT DĀRZOS

Ārstniecības pienene – izturīga, daudzgadīga nezāle. Pārtikā svaigā veidā izmanto savvaļas un kultūrformu jaunās lapas. Kultūrformu augi ir lielāki un vēlāk izzied. Pieneņu lapas ir rūgtas, taču augu balināšana rūgtumu mazina. Pienenes pavasarī sēj dēstu kastītēs vai uzreiz paliekošā vietā, ūdenscaurlaidīgā augsnē, 35 cm attālumā. Vasaras beigās augus balina, nosedzot ar gaismas necaurlaidīgu segumu. Novāc, […]

Mežā un pļavā

PAGATAVO PATS SAVU ISTABAS ZĀĻU TĒJAS TRAUKU

Ja zāļu tēja aug traukā uz palodzes, tās vienmēr būs pieejamas svaigas, kas tējas garšu padarīs svaigu un vitamīnu deva būs lielāka. Šeit nosauktas dažas no mūsu piedāvātajām tējām, bet vari izmantot savus, tās kuras vairāk garšo.  Ārstniecības rozmarīns – zied no marta līdz jūnijam. Mūžzaļais augs būtu jāpārziemo telpās. Smaržīgā kumelīte – zied no […]

Mežā un pļavā

INGVERS – PRET ZIEMAS SASLIMŠANĀM UN VIENKĀRŠI KULINĀRIJĀ

Ārstniecības ingvers ir daudzgadīgs lakstaugs ar resnu, gaļīgu sakneni. Atkarībā no pagatavošanas veida izšķir melno jeb nemizoto un balto jeb mizoto un pus mizoto ingveru. Ingvera sakneņos ir ēteriskā eļļa – cingerols. Sakni var izmantot svaigu, kaltētu, veselu, maltu, cukurotu vai konservētu sīrupā. Plaši ingveru lieto par piedevu smalkmaizītēm un cepumiem, arī piparkūkām, pudiņiem, konfektēm, […]

Mežā un pļavā

IMUNITĀTES STIPRINĀŠANAI – MĀRRUTKI

Mārrutkus lieto svaigus, dažreiz arī kaltētus. Jo vecāki mārrutki, jo sīvāki. Taču tas ir vienīgais sakņu dārzenis, kas nezaudē savus cienītājus arī vecs: uzturā izmanto ne tikai viengadīgas saknes, bet arī divgadīgas. Mārrutki ir apetīti rosinoša piedeva pie gaļas, zivju un citiem ēdieniem. Mārrutku aso garšu un smaržu var mazināt, samaisot tos ar krējumu. Šim […]

Mežā un pļavā

PARASTAIS BIŠKRĒSLIŅŠ – ĀRSTNIECISKS UN PAT BĪSTAMS

  Parastais biškrēsliņš ir indīgs, daudzgadīgs asteru dzimtas lakstaugs līdz 1,6 m augsts, augšdaļā zarainu stumbru. Ziedi dzelteni, stobrveida, nelielos kurvīšos, kuri savukārt sakopoti vairogveida ziedkopās. Zied vasaras otrajā pusē — no jūnija beigām līdz septembrim. Parastais biškrēsliņš aug kā nezāle ceļmalas, dārzos, laukos, upju kraujās. Mūsdienās tas aug mērenā klimata zonā pa visu pasauli. Gardēži […]

Mežā un pļavā

AUZAS – TĒJA DAŽĀDAI DZIEDNIECĪBAI

Auzas (Avena) ir graudzāļu dzimtas ģints, kurā ir apvienota 21 suga. Mūsu dienās auzas audzē visā mērenā klimata joslā gan Eirāzijā, gan Ziemeļamerikā un izmanto par vērtīgu pārtikas un lopbarības augu. Īsi pirms liepu ziedēšanas iestājas piengatavība auzām – Avena sativa. Tautas medicīnā lieto gan skaras piengatavības stadijā, gan salmus, gan graudus. Tik bagāts, daudzveidīgs sastāvs, kā auzām, […]

Mežā un pļavā

AIZMIRSTĀ UN NEIZMANTOTĀ – MEŽA ĀBELE

Meža ābele – Malus sylvestris. Neliels (4-10 m)  garš rožu dzimtas koks vai krūms ar daudziem stumbriem. Miza tumšpelēka vai tumšbrūna. Vainags plaši konisks. Īsvasas galā gandrīz vienmēr ir ērkšķis. Auglis – iegarens vai ieapaļš ābols, nogatavojies zaļš vai mazliet iesārts. Zied maijā. Līdzīga mājas ābelei (M. domestica), kā sēklaudži nereti sastopami savvaļā. Atšķirama pēc kailām […]

Mežā un pļavā

VISU LAIKU LABĀKĀ DABĪGĀ ANTIBIOTIKA – PURVA DZĒRVENE

Dzērvenēm piemīt daudzas ārstnieciskas īpašības – tās stiprina imunitāti un aizsargā no apkārt klejojošajiem vīrusiem. Šo ogu labvēlīgā ietekme uz veselību nav noliedzama, un to apstiprina arī mūsdienu medicīna. Dzērvenes var palīdzēt gan dažādu slimību profilaksē, gan veicināt ātrāku atlabšanu. Dzērvenēm un to preparātiem konstatēta spēja normalizēt holesterīna līmeni asinīs, aizkavēt ādas novecošanās procesus, normalizēt […]

Mežā un pļavā

VAI ZINI UZ KO IR SPĒJĪGS ŠIS DAUDZPUSĪGAIS AUGS – DZELTENAIS AMOLIŅŠ?

Dzeltenais amoliņš jeb ārstnieciskais amoliņš – (Melilotus officinalis) No amoliņiem biežāk sastopams baltais amoliņš (Melilotus albus) – divgadīgs lakstaugs ar stāvu, līdz 2,5 m garu stublāju. Ziedi skrajos ķekaros lapu žāklēs, balti. Zied no VI – IX. Bieži dažādos biotopos: ceļmalās, uz dzelzceļu uzbērumiem, pļavās, starp nezālēm, sētmalās u.c. Dažreiz arī kultivēts. Ārstniecības amoliņš (Melilotus officinalis) ir divgadīgs […]

Mežā un pļavā

BĪSTAMI VESELĪGĀ STRUTENE

Strutenes ārstnieciskās īpašības ir izmantotas jau gadu tūkstošiem. Daudzi zina, ka viens no plaši lietotajiem tautas līdzekļiem pret kārpām ir strutenes sula. Ar svaigu struteņu sulu, kura izdalās no tikko noplūktas strutenes kāta, vairākas reizes dienā ieziež kārpu, līdz tā pazūd. Strutenei piemīt antibakteriāla, pretiekaisuma, spazmolītiska un sāpes remdējoša darbība, tās ārstniecisko īpašību dēļ – to […]

Mežā un pļavā

BĒRZA MELNĀ PIEPE – ČAGA

Bērza melnā piepe ir sastopama tikai uz dzīviem bērzu stumbriem un pazīstama ar nosaukumu- čaga. Tā ir parazīt sēne varbūt pat bērza audzējs, kurš izsūc no koka visu spēku un koncentrē to sevī. Čaga ir pamanāma no tālienes, tā izskatās kā pie stumbra pielipis melns, kraupains krupis, taču, lai šo bērzu atrastu dažreiz paiet visa […]

Mežā un pļavā

BĒRZA LAPAS – PRET REIMATISMU

Bērzu lapām un pumpuriem piemīt organismu attīrošas īpašības. Bērzu lapu tēja noder pret reimatismu, sāļu izgulsnēšanos locītavās. Tāpat to var lietot nieru un urīnpūšļa slimību gadījumā. Bērzu lapu tējai piemīt nierakmeņus šķīdinoša darbība. Bērzu lapās atrodami dažādi ķīmiski savienojumi – askorbīnskābe, flavonoīdi, ēteriskā eļļa, miecvielas, triterpēnu savienojumi, fenolkarbonskābes. Reimatiskām sāpēm labi noder karsti apliekamie – […]

Mežā un pļavā

VĪGRIEZE VEICINA BRŪČU DZĪŠANU UN NE TIKAI..

Vīgriezes tēja jeb vīgriežu tēja ir ieteicams lietot saaukstēšanās un gripas laikā kā sviedrējošu un urīndzenošu līdzekli. Sen zināms, ka parastā vīgrieze ir augs, kas veicina urīna un sviedru izdalīšanos, palīdz novērst nemieru un nervu spriedzi stresa situācijās, labvēlīgi ietekmē vielmaiņu. Vīgriezes ziedi satur ēterisko eļļu, brīvu salicilskābi, glikozīdu gaulterīnu, kumarīnus, flavonoīdus, miecvielas. Parastā vīgrieze ir […]

Mežā un pļavā

ĀRSTNIECĪBAS ANCĪTIS – AKNU SLIMĪBU ĀRSTS

Parastais jeb ārstniecības ancītis, tautā saukts arī par aknu āboliņu. Mainīga izskata. Plaši izplatīta suga Eiropā un Āzijā. Latvijā sastopams samērā bieži. Daudzgadīgs lakstaugs. Stublājs ir 80 – 90 cm augsts, stāvs, augšdaļā vai būt nedaudz zarots, klāts ar raupjiem matiņiem. Lapas nepāra plūksnaini dalītas, ar 5 – 10 iegareni olveida vai eliptiskām plūksnām lapām un […]

Mežā un pļavā

APIŅU TĒJA – BEZMIEGA UN GARĪGĀS PĀRSLODZES GLĀBĒJS

Apiņi ir daudzgadīgs augs un var sasniegt līdz pat 18 metru. Aug mērenajā klimatiskajā joslā. Ievāc jaunos dzinumus pavasarī un ziedkopas kad tās nogatavojas. Žāvē ēnainā vietā. Apiņi ir bagāti ar ēteriskajām eļļām. Satur C, B1, B3, E, PP vitamīnus, flavonoīdus, alkoloīdus, rūgtvielas, sveķus, vasku, glikozīdus u. c. vielas. Bioloģiski aktīvās vielas izrāda nomierinošu, palielina […]

Mežā un pļavā

VITAMĪNIEM UN LABĀM ĪPAŠĪBĀM PĀRBAGĀTAIS – ĀBOLIŅŠ

Sarkanais pļavas āboliņš (trifolium pratense) zied no maija līdz septembrim. Vāc tikai pašas ziedu galviņas, ziedēšanas laikā, bez kātiņiem, nenobrūnējušas, tūlīt žāvē sausā vietā bēniņos vai nojumē. Saimnieciskai vajadzībai ievāc no vasaras līdz rudenim. Glabā kaltētā, skābētā un marinētā veidā. Ziedi satur ogļhidrātus, C, B, E, K vitamīnus, karotīnu, miecvielas, ēteriskās eļļas, taukskābes, mikroelementus, dažādus […]

Mežā un pļavā

TAVS PALĪGS GRIPAS LAIKĀ PRET KLEPU – ISLANDES ĶĒRPIS

Islandes ķērpis ir 10-14 cm augsts krūmveidīgs augs, kas raksturojas ar zarainām daivām. Islandes ķērpja daivu virspuse olīvbrūna vai brūngani pelēka, bet apakšpuse bāli pelēka. Daivu apakšējās daļas lapiņas ir iesarkanas. Gar Islandes ķērpja daivu malām ir daudz ļoti sīki izaugumi. Izvelkot ķērpi no sūnām tam ir pamanāma sarkana kājiņa. Augs aug smilšainās augsnēs, izplatīts ziemeļos, […]

Mežā un pļavā

MĀLLĒPES – TAVAI UN TAVAS ĢIMENES VESELĪBAI

Parastā māllēpe ir kurvjziežu dzimtas lakstaugs. Ziedu un lapu laiks nodalīts. Lapas izplaukst pēc auga noziedēšanas. Ziedi gaiši dzelteni. Zied aprīlī un maija sākumā. Latvijā izplatīta ļoti bieži visā valstī. No atsevišķiem eksemplāriem līdz lielās grupās dažādās pļavās, ceļmalās, tīrumos, ūdenstilpju krastos. Parasti aug vietās ar skraju veģetāciju. Tipiska jaunās ceļu uzbērumos grantainās un mālainās […]

Mežā un pļavā

GRIPAS LAIKĀ – LIEPZIEDU TĒJA

Liepziedu tēja – liepu ziedi satur ēteriskās eļļas, karotīnu, C vitamīnu. Liepziedu tēja ir spēcīgs profilaktisks līdzeklis, aktivizē un mobilizē organisma aizsargspējas. Tēja noder pret klepu, iesnām, kuņģa un zarnu spazmām, nervozitāti, krampjiem. Tai piemīt antiseptiska, nomierinoša, sāpes mazinoša, temperatūru pazeminoša, sviedrējoša, pretiekaisuma iedarbība. Stimulē kuņģa darbību. Liepziedu tēju lieto arī ārīgi – mutes dobuma […]

Mežā un pļavā

MEŽA ZEMENES UN TO IEDARBĪBA

Meža zemenes  ir daudzgadīgs, sīks rožu dzimtas lakstaugs. Saknenis brūns, blīvi klāts ar veco lapu paliekām. Stublājs (bezlapains ziednesis) stāvs, rozetes lapu garumā vai mazliet garāks, klāts ar īsiem, piegulošiem matiņiem. Lapas virspuse zaļa, apakšpuse apmatojuma dēļ pelēkzaļa. Lapiņu galotnes zobiņi vienāda lieluma. Ziedu nedaudz, ziedkāti kaili. Ogas ir iegarenas – sākumā baltas, bet, kad […]

Mežā un pļavā

PELAŠĶIS – VISĀM KAITĒM

Pelašķi dēvē par visu kaišu dziedinātāju, jo tam piemīt asinis attīrošs spēks. No pelašķa ziediem un lakstiem var gatavot tēju, spirta izvilkumu, eļļas izvilkumu, ziedei, kā arī izmantot svaigu augu sulu. Ārstniecībā var izmantot gan ziedus, gan lakstus. Tos ievāc ziedēšanas laikā (jūnijs – oktobris), saulainā dienā, kad augā palielinās ēterisko eļļu daudzums un līdz […]

Mežā un pļavā

GAIĻBIKSĪŠU DZIEDINOŠAIS SPĒKS

Dziedniecībā noder viss augs. Gaiļbiksīšu lapiņas ievāc kad augs beidz ziedēt, jo tad tajās ir visvairāk vitamīnu. No kaltētām lapām sajūtama viegla medus smarža. Garša sākumā saldena, pēc tam rūgtena. Saknes vāc rudenī vai arī ļoti agri pavasarī. Lapas var lietot kā salātus – pēc uzturvērtības tās daudzkārt pārspēj dārza zaļos salātus. Šie pirmie zaļumi […]

Mežā un pļavā

MĀRSILS – GARŠVIELĀM, ĀRSTNIECĪBAI, DEKORĀCIJĀM

Mārsils ir smaržīgs panātru jeb lūpziežu dzimtas puskrūms. Stumbri guloši, nenoteikti četršķautņaini, ziedošie stumbri apaļi, ar matiņiem, zari stāvi, 5 – 10 cm augsti. Lapas sīkas, ar īsu kātu, veselas, eliptiskas, iegareni eliptiskas, pie pamata ar baltiem sarveida matiņiem, virspusē un apakšpusē ar maziem punktveida dziedzeriem. Ziedi divlūpaini, violetrožaini, sārtvioleti vai balti, blīvās galviņās zaru galā. […]

Mežā un pļavā

AR ASINSRITI SAVĀ AUGA ĶERMENĪ – ASINSZĀLE

Asinszāles lapas un ziedlapiņas satur asinīm līdzīgu, spilgti sarkanu pigmentu. Senatnē asinszāli uzskatīja par maģisku augu. Sirmgalvji ticēja, ka asinszāle atbaida ļaunos garus, slimības un bērnu pasargā no izbīļa. Asinszāles uzlējumu lieto pret sasitumiem, augoņiem un citiem ādas bojājumiem. Mūsdienu medicīnā asinszāle tiek plaši izmantota. To lieto arī kosmētikā. Asinszālei piemīt baktericīdas, pretiekaisuma īpašības, tā […]

Mežā un pļavā Sakņu dārzā Sakņudārzā un Siltumnīcā

Gurķu mētra – kolorādo vaboļu atbaidītājs

Kādas tik mētras nav, daudz un dažādas, bet visas viņas atšķiras ar kautko savu. Šoreiz par gurķumētru. Gurķu mētra zināma jau kopš seniem laikiem.  Bites ievāc medu no šī auga, pat vēsā laikā, jo šim augam ir izteikta medus garša kas pievilina šos kukaiņus. Stāda kopā ar kartupeļiem, efektīvi samazina kolorādo vaboles aktivitāti, nodrošina līdz […]

Mežā un pļavā

Avenes veselībai no matu galiņiem līdz pat papēžiem

Aveņu krūms dažkārt sasniedz 2 metru augstumu.  Ziedi ir balti ar rozganu nokrāsu. Zied maijā un jūnijā. Starp savvaļas avenēm var atrast arī augus ar baltām ogām. Avenes zied jūnijā un jūlijā. Ogas nogatavojas jūlijā un augustā. Ārstnieciskiem nolūkiem ievāc ogas, lapas, saknes un ziedus. Ogas ievāc kad ir nogatavojušās, sausā laikā. Lapas ievāc pavasarī, […]

Mežā un pļavā

Kumelīšu tēja, vai tikai tēja?

Gandrīz katrā mājā atrodas šī tēja, kā ar burvju spēku apveltīta. Bet vai mēs zinām visu ko šī tēja labvēlīgu mums spēj sniegt? Kumelītes ir visiem pazīstams augs, kas ļoti iecienīts kā līdzeklis pret dažādām slimībām. Un ne tikai slimībām, arī skaistumam! Netici, izlasi pats! Kumelītes jāvāc ziedēšanas laikā, vakarā pēc saules. Kumelīšu tēja dzen sviedrus, […]

Mežā un pļavā

VĪGRIEZES – NEMIERA UN NERVU ĀRSTS

Vīgriezes tēja jeb vīgriežu tēja ir ieteicams lietot saaukstēšanās un gripas laikā kā sviedrējošu un urīndzenošu līdzekli. Sen zināms, ka parastā vīgrieze ir augs, kas veicina urīna un sviedru izdalīšanos, palīdz novērst nemieru un nervu spriedzi stresa situācijās, labvēlīgi ietekmē vielmaiņu. Vīgriezes ziedi satur ēterisko eļļu, brīvu salicilskābi, glikozīdu gaulterīnu, kumarīnus, flavonoīdus, miecvielas. Parastā vīgrieze [Filipendula ulmaria (L.) […]