Augļu dārzā

PAREIZA ZEMEŅU KOPŠANA

Zemenes var audzēt zem dažādiem segumiem, izmantojot dažādi sagatavotus stādus, kā arī dažādus mēslojumus un augu aizsardzības līdzekļu apjomus. Taču arī mazdārziņos var iegūt labu ražu, ja izmanto veselīgus stādus un zemenes pareizi kopj.

Ražas perioda pagarināšanas iespējas

Ogu ražu parasti vāc tradicionālajā zemeņu laikā – jūnijā un jūlijā. Pāris nedēļu agrāk ražu var iegūt, izmantojot īslaicīgus segumus, zemos tuneļus, vēl agrāk, – zemenes audzējot augstos tuneļos vai siltumnīcas. Uzstādot tuneļu konstrukcijas, tās jānovieto Z-D virzienā; dārza teritorijai ir jābūt aizsargātai no valdošajiem vējiem.

Nedaudz (par nedēļu) agrāku ražu var iegūt, lietojot agrotīkla (17 vai 21 g/m2) segumu. Tas ir jānostiprina pret vēju. Būtu ideāli segumu stiprināt ar salmu ķīpām, kas vēlāk noderēs mulčēšanai.

Atklātā laukā galvenie darbi ir rindstarpu rušināšana, laistīšana, mulčēšana, mēslošana, ražas vākšana un augu aizsardzības pasākumi.

Rindstarpu rušināšana un nezāļu ierobežošana

Rušinot rindstarpas, tiek iznīcinātas nezāles, uzlabots mitruma režīms un veikta augsnes aerācija. To vēlams veikt 8 – 10 reizes sezonā, noteikti arī pēc katra kārtīgāka lietus, jo svarīgāk par nezāļu iznīcināšanu ir augsnes virskārtu uzturēt irdenu, nesablīvētu. Tas nodrošina labus augsnes gaisa un mitruma apstākļus, jo, izjaucot virskārtas struktūru un kapilārus, mitrums no zemākiem slāņiem nenokļūst augsnes virskārtā un neiztvaiko.

Pavasarī rindstarpu rušināšanu sāk iespējami agri un turpina līdz ražas veidošanās sākumam. Ražas vākšanas laikā rušināšanu neveic, bet pēc pēdējās ražas novākšanas reizes to atsāk. Mazās platībās šim nolūkam izmanto kapli, lielākās – dārza frēzi vai piemērotu rindstarpu kultivatoru. Augsni irdina 5 – 6 cm dziļi.

Nezāles ap augiem izravē reizi vai divas pirms ogu ienākšanās un vairākas reizes pēc ražas novākšanas. Zemenes audzējot plēvēs, pāris reizes sezonā lauks ir jāpārstaigā un jāizrauj nezāles, kas ir tieši pie pašiem augiem.

Lai arī cik labi augsne būtu attīrīta no daudzgadīgajām nezālēm, vārpata zemeņu stādījumos audzētājiem sagādā daudz rūpju.

Laistīšana

Latvijas klimata apstākļos iegūt labas ražas bez papildu laistīšanas izdodas reti. Lai nodrošinātu labu zemeņu ražu, laistīšana ir nepieciešama un tā atmaksājas. Pavasaros līdz ziedēšanas sākumam, ja augsne tiek regulāri un sekli irdināta, parasti mitruma pietiek. Ziedēšanas, ogu briešanas un ienākšanās laikā ūdens patēriņš augiem stipri palielinās. Ja šajā periodā pietrūkst mitruma, daudzi ziedi neapaugļojas, aizmetušās ogas paliek sīkas, tās ienākas priekšlaicīgi, nav aromātiskas, raža ir zema.

Seklās sakņu sistēmas dēļ zemenes ir jutīgas pret augsnes mitruma svārstībām, taču ogu veidošanās laikā stādījumu labāk laistīt retāk un lielākās devās, jo bieža laistīšana var sekmēt pelēkās puves attīstību.

Parasti ir pietiekami, ja zemenes aplaista vienu reizi pirms ziedēšanas un pāris reizes ogu briešanas periodā. Laistot ir jāsamitrina visa augsnes kārta. Ražas laikā laista tikai īpaši sausos apstākļos, jo zemenēm vispostīgākā ir pelēkā puve, kas mitrumā strauji attīstās. Labāk laistīt nevis ar aukstu, bet ar mazliet sasildītu ūdeni.

Ļoti sausās vasarās un septembrī, kad ziedpumpuru veidošanās ir sākusies, nepieciešams izvērtēt laistīšanas nepieciešamību. Ja mitruma ir par maz, pārāk lēni var noritēt attīstības process, bet pārāk daudz mitruma var veicināt pārmērīgu auga veģetatīvo daļu (lapu un stīgu) attīstību, kas arī var aizkavēt ziedpumpuru ieriešanos un samazināt nākamā gada ražu.

Pārmērīgi laistot, smagākās augsnēs ogas var kļūt ūdeņainas, mīkstas un ciest no pelēkās puves. Zemenes ļoti cieš arī no paaugstinātas sāļu koncentrācijas augsnē. Sāļa augsne parasti ir vietās, kur laistīšanai izmanto sliktas kvalitātes ūdeni. Īpaši ir jāuzmanās, audzējot zemenes siltumnīcā, jo atkarībā no laistāmā ūdens kvalitātes var gadīties, ka kāds no elementiem augsnē uzkrājas par daudz.

Mulčēšana

Mulčēšanu veic, lai iegūtu tīrākas un kvalitatīvākas ogas, kā arī vājinātu nezāļu augšanu un ietaupītu uz laistīšanas rēķina (ūdens mazāk iztvaiko). Dabiskajiem mulčas materiāliem sadaloties, tiek uzlabota augsnes struktūra. Jāņem vērā, ka organiskie materiāli trūdot patērē slāpekli, kas nepieciešams zemenēm. Pirms mulčas uzklāšanas ieteicams veikt mēslošanu, nedaudz paaugstinot slāpekļa devu.

Stādījumu mulčē ziedēšanas sākumā, pārtraucot regulāros kopšanas (rušināšanas) darbus. Kā segmateriālu tīrāku ogu ieguvei izmanto salmus, zāģskaidas, priežu mizas mulču un citus līdzīgus materiālus. Izmanto arī „dzīvo” jeb zaļo mulču – zālāju, kas var būt gan augošs, gan arī nopļautā veidā.

Zemeņu mulčēšanai visbiežāk lieto 10–12 cm garus smalcinātus salmus, kas ir pieejamākais un lētākais materiāls. Svarīgi, lai salmi būtu tīri no nezālēm. Taču ir jārēķinās ar to, ka salmi uzsūc un saglabā mitrumu, kas ir pelēkās puves attīstību veicinošs faktors. Pēc zemeņu ražas novākšanas salmus iestrādā rindstarpās.

Ja stādījums ir ierīkots plēvēs, tad tās pašas par sevi kalpo kā mulča. Ir jāseko, lai tās būtu kārtībā, malas neizrautu vējš, zemei sēžoties, neveidotos peļķītes, kas notraipītu ogas. Jāņem vērā, ka arī stādu ieguve no šādiem stādījumiem ir minimāla.

Reizēm kā īslaicīgu mulčēšanas materiālu izmanto plēves segumu, ko uzklāj tikai ziedēšanas sākumā, saglabā ogu laikā un pēc tam novāc.

Mēslošana

Zemenēm ir daudzas un dažādas mēslošanas iespējas, taču ir jāatceras un jāievēro vairāki pamatnosacījumi:

  • tā kā zemenes cieš no pārmērīgas sāļu koncentrācijas augsnē, nepieciešamās minerālās barības vielas tām jādod pakāpeniski;
  • augsnē jābūt vismaz 2% organisko vielu un ne mazāk kā 20 mg P2O5, 25 mg K2O un 15 mg magnija 100 g augsnes;
  • nepieciešamais barības vielu patēriņš 1 kg ogu izaudzēšanai: N – 8 g, P2O5 – 4 g, K2O – 12 g;
  • 1 kg zemeņu ogu iznes 5.5 g N, 3 g P2O5, 6 g K2O;
  • vēlamā minerālvielu attiecība NPK zemenēm ir 2:1:3;
  • labāk lietot kādu no hloru nesaturošiem mēslojumiem, jo zemenes ir jutīgas pret šo ķīmisko elementu;
  • augu attīstībai nozīmīgs ir kālijs, kas samazina stresu pret ūdens trūkumu, veicina apputeksnēšanos, palielina ogu izturību pret pūšanu, uzlabo to garšu;
  • turpmākajos gados zemenes mēslo divas līdz četras reizes sezonā. Agri pavasarī, atjaunojoties veģetācijai, dod slāpekļa vai komplekso mēslojumu – 1/3 no kopējās devas, pēc ražas novākšanas – komplekso mēslojumu – 2/3 no devas. Alternatīvs variants, kas prasa lielāku rūpību un regulāru sekošanu tam, kas notiek ar barības vielu bilanci, ir šāds: 1/4 devas – agri pavasarī, 1/4 – ogu briešanas laikā un 1/2 – pēc ražas novākšanas;
  • visbiežāk lieto kompleksos minerālmēslus ar mikroelementiem: NPK 8–5–19, 12–11–18, 12–9–18, 13–10–18 (oksīdos). Deva vienā reizē 15–30 g/m2.

Daži ieteikumi labākas ražas ieguvei, izmantojot mēslošanu:

  • stādīšanas gadā aptuveni mēnesi pēc stādījuma ierīkošanas, kad zemenes ir iesakņojušās, lieto 20 g/m2 (200 kg/ha) amonija salpetra (bet ne vēlāk kā līdz augusta vidum);
  • ziedēšanas sākumā putekšņu un ogu attīstībai iesaka lietot nitraboru – 10 g/m2;
  • lieto arī kompleksos minerālmēslus ar zemāku slāpekļa saturu, papildus dodot kalcija nitrātu divas vai trīs reizes 0,3% koncentrācijā (30 g/10 l ūdens). Ar šādu mēslojuma variantu tiek panākts, ka ogas ir stingrākas;
  • lai augi būtu spēcīgāki un noturīgāki pret slimībām, vairākas reizes sezonā lieto 1% karbamīda (urīnvielas) šķīdumu, kam ir pievienoti mikroelementi. Zemeņu augšanu, ražību un ogu lielumu labvēlīgi ietekmē mikroelementi (cinks, bors, jods, mangāns, varš), tos pievienojot slāpekli saturošiem mēslojumiem caur lapām vai smidzina atsevišķi 0,01 – 0,02% koncentrācijā trīs reizes sezonā: ziednešu veidošanās, masveida ziedēšanas un ražas veidošanās laikā;
  • var lietot arī speciālos šķidros mēslojumus zemenēm, piemēram, tādus, kas satur: 3% slāpekļa, 1,5% fosfora, 5% kālija, kā arī magniju un mikroelementus. 50 ml mēslojuma šķīdina 10 l ūdens un salaista zemeņu lapas. Ziedēšanas laikā ir ieteicams lietot Vito B – 3–4 ml/10 m2 jeb 3–4 l/ha;
  • vērtīgs mēslošanas līdzeklis ir virca. Tā iedarbojas ļoti strauji, tāpēc pavasarī, sevišķi pēc sliktiem ziemošanas apstākļiem, mēslošana ar vircu ir labs risinājums, kā augiem dod slāpekļa mēslojumu, tā stimulējot augšanu;
  • vircu var dod arī uzreiz pēc pēdējās ogu ražas novākšanas;
  • ieteicams vircu atšķaidīt ar ūdeni attiecībā 1:3 un uz 100 litriem šķidruma pievienot 1 kg superfosfāta;
  • ja nelieto kombinētos mēslojumus, labākais kālija avots ir koksnes pelni, to daudzums var būt pat 5 – 6 reizes lielāks (pēc svara) par kālija mēslojumu. Pelnos ir daudz citu minerālvielu, tāpēc zemenēm tos iesaka lietot, lai ierobežotu slimības.

Lai izaudzētu labu zemeņu ražu, nepieciešamas zināšanas agroķīmijā, bet to var iegūt arī, ļoti neaizraujoties ar minerālmēslu lietošanu. Viss ir atkarīgs no tā, cik sekmīgi izdodas sabalansēt barības vielas augsnē, kā arī no pašas augsnes auglīguma un klimatiskajiem apstākļiem.

Temperatūra

Vasarā ar dabiskiem materiāliem mulčētā stādījumā zemenes aug labāk, jo temperatūra ir zemāka, bet zem sintētiskiem materiāliem ir jārēķinās ar pārkaršanas draudiem.

Ziemā zemenēm bīstami ir kailsali. Ja nav sniega, mazāk salcietīgo zemeņu šķirņu saknes cieš jau –8 oC temperatūrā, turpretī salizturīgākas šķirnes bez lieliem zaudējumiem pārziemo arī –15 oC kailsalā. Zem sniega segas zemenes parasti samērā labi pārziemo bez jebkāda pieseguma.

Zemenes norūdās nedaudz zemākā temperatūrā par 0 oC, tāpēc pārāk agra to nosegšana samazina augu salizturību. Bet, ja ziemas sākumā nav sniega un prognozes liecina par aukstuma tuvošanos, savlaicīgi jāpadomā par zemeņu piesegšanu. Piesegšanai izmanto salmus, skujas, kūtsmēslus, kūdru vai kompostu.

Pavasara naktssalnas

Ziedēšanas un apputeksnēšanās laikā zemenēm var kaitēt pazemināta gaisa temperatūra. Parasti ziedi cieš jau –2 oC temperatūrā, bet dažas šķirnes var izturēt pat –4,5 oC. Ātrāk apsalst ziedi tām šķirnēm, kurām ziedneši atrodas virs lapām. Neatvērušies pumpuri ir aukstumizturīgāki (iztur vidēji –3,1 oC).

Pret salnām var cīnīties, dedzinot dūmu sveces (Latvijā neražo), salmus, malku, dažādus atkritumus. Dūmu sega pasargā zemenes no salnas tad, ja skaidrā bezvēja naktī tā rodas, atdziestot augsnes virskārtai. Ja salna rodas, uzplūstot aukstām gaisa masām ar ziemeļu vēju, dūmu sega parasti nelīdz. No salnām nedaudz pasargā zemeņu spēcīga salaistīšana vēlu vakarā. Kad temperatūra jau nokritusies līdz 0 oC, zemeņu stādījumu var intensīvi rasināt ar pēc iespējas smalkākiem ūdens pilieniem. Mazdārziņos zemenes var apklāt ar plēvi, agrotīklu vai citu materiālu.

Zemeņu ogu novākšana

Raža jāvāc 10–15 reizes sezonā atkarībā gan no meteoroloģiskajiem apstākļiem, gan no šķirnes. Ogas jālasa ik pārdienas vai ik pēc trim dienām. Vācot retāk, daudz ogu pārgatavojas, samazinās ražība un zemenes vairāk slimo ar pelēko puvi. Ja ogas jāved tālāk, tās ievāc pirms pilngatavības – kamēr tās ir vēl sārtas vai ar baltu galiņu. Nav ieteicams lasīt ogas lietainā laikā un no rīta, kad vēl nav nožuvusi rasa, jo tad tās ātrāk bojājas. Karstā laikā ievāktas ogas nedrīkst turēt saulē.

Lapu nopļaušana pēc ražas novākšanas

Arī šis ir diskutējams jautājums zemeņu audzēšanas tehnoloģijā, jo tajā ir gan pozitīvi, gan arī negatīvi aspekti. Lapas nopļaut ir jēga tikai tad, ja to dara uzreiz pēc ražas novākšanas, pat negaidot pēdējo ogu ienākšanos. Nogrieztās lapas nekavējoties aizvāc prom no stādījuma.

Lapu nopļaušana samazina slimību un kaitēkļu izplatību, taču liela daļa kaitīgo organismu atrodas tuvu auga serdei, ko nopļaut nav iespējams. Nopļaujot lapas, augam tiek atņemta jau iztērētā enerģija, kas ir jākompensē ar mēslojumu. Atsevišķas zemeņu lapas mūžs ir aptuveni 60 dienas, tātad tās lapas, kas ir šajā laikā, tik un tā nepārziemotu. Pastāv arī uzskats, ka vecās lapas izstrādā hormonus, kas kavē ziedpumpuru ieriešanos. Pēc nopļaušanas jaunās lapas saaug ļoti ātri un līdz ziedpumpuru ieriešanās laikam parasti paspēj izveidot pietiekami lielu ceru, kas ir būtisks priekšnoteikums, lai ieriešanās būtu sekmīga. Pēc nopļaušanas augs pastiprināti veido jaunas lapas un mazāk stīgo. Novēlotai lapu pļaušanai ir negatīva ietekme. Agrīnajām šķirnēm un zemenēm, ko audzē zem seguma, šis pasākums ir iesakāms arī higiēnas apsvērumu dēļ, tāpēc arī pavasarī vēlams novākt bojātās un nodzeltējušās lapas.

Stīgu regulāra apgriešana

No mātesauga stīgas ir jāatgriež, tiklīdz tas ir iespējams. Tas sekmē auga labāku attīstību un palielina ražu. Pavasarī pirms ražas vākšanas šo darbu veic divas vai trīs reizes. Stīgu apgriešana dod augam spēku briedināt lielākas ogas, bet pēc ražas novākšanas ļauj tam labāk attīstīties un ieriest vairāk ziedpumpuru.

 

Rakstā izmantoti SIA “Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs” materiāli.

 

Gaidiet arī turpinājumu – Par zemeņu šķirņu izvēli