Augļu dārzā

KAD UN KĀ VĀKT ĀBOLUS ZIEMAS UZGLABĀŠANAI

Lai zinātu īsto brīdi, kad vācami āboli, tie jāparausta. Tā var redzēt, vai āboli krīt viegli vai arī vēl cieši turas pie zara. Ābols jāpārgriež un jāpagaršo.

Rudens ābolus tāpat kā ziemas var novākt līdz pat pirmajam salam. Ja nav īpašas glabātavas, tos labi var uzglabāt kādā citā vēsā vietā. Vislabāk āboliem patīk vēsa un mitra vieta. Ideālākie apstākļi ir vecajos zemes pagrabos, kuriem cauri tek avots. Visvairāk tiem nepatīk siltums. Liekot ābolus uzglabāties, jāatšķiro kritušie, iebojātie, tārpainie, kraupjainie – tie pirmie sāks pūt. No tiem var vārīt ievārījumu vai spiest sulu.

Telpa, kurā ābolus glabās, jāiztīra un jādezinficē. Jānodrošina, lai telpā nespēj iekļūt grauzēji. Tad, izmantojot nakts stundas, tajā pakāpeniski pazemina gaisa temperatūru, nepārsniedzot zem +10 grādus pēc Celsija robežu.

Būtiski uzglabāšanai paredzētos ābolus vākt sausus, bez lieka pilienveida mitruma. Vākšanu nedrīkst uzsākt, kamēr nav nožuvusi rīta rasa. Vislabāk, ja diena ir saulaina, bez vēja. Ja ir bijusi salna, ābolus var sākt vākt, kad tie atkal kaut nedaudz sasiluši, vākšanu sākot saules pusē.

Īpaši svarīgs nosacījums, ja ābeles ir lielāka auguma. Pārliecinieties par kāpņu savienojumiem un pakāpieniem, lai tie būtu droši fiksējami un neslīdētu. Nekad nemēģiniet, atrodoties uz pēdējā pakāpiena, vēl uz pirkstgaliem sniegties pēc āboliem. Grūti aizsniedzamiem zariem izmantojiet garā kātā stiprināmos savācējtīkliņus vai groziņus.

Uzglabāšanai vāciet tikai lielākos, labi krāsotos un, galvenais, pilnīgi veselos ābolus. Visus kaitēkļu bojātos, putnu ieknābtos, mazos un zaļos nekad nevediet uz noliktavu, ja nav paredzēta to pārstrāde tuvāko 3-4 dienu laikā. Tādus labāk nogādāt komposta kaudzē.

Ābolu gatavība

Novācot ābolus par agru, tajos būs mazāk cukuru, nebūs tik izteikta raksturīgā garša, dažkārt arī nepietiekams krāsojums, kas var veidoties teju vai pēdējā nedēļā pirms sasniegta gatavība. Par agru vākti vēl nebūs izskatīgi un garšīgi, laikā vākti, priecēs līdz janvārim, bet ja ir sākuši krist zemē, būs izlietojami, labi ja vien pāris mēnešus kā rudens āboli. Savukārt vākšanu nokavējot, ļoti būtiski tiek ietekmēta ābolu uzglabāšanās spēja. Šajā ziņā ļoti cimperlīga ir, piemēram, populārā ābolu šķirne «Auksis».

Gatavības noteikšanas veidi

Pats vienkāršākais ir sekot līdzi, kādi āboli nobirst no koka – ja pirmie birst veselie āboli, tas ir signāls, ka āboli nogatavojas, un laiks tos novākt. Savukārt ziemas šķirnes dažkārt var nebirt vispār. Var sekot līdzi nokrāsošanās procesam ābolu sēklotnē. Negataviem āboliem sēklas ir pilnīgi gaišā krāsā. Kad sākas to brūnēšanas process, ir laiks ābolu novākšanai. Pilnīgi brūnas sēklas jau liecina par ābolu pilngatavību un tādi vairs nebūs ilgi uzglabājami. Precīzāki dati gūstami iegādājoties joda cietes testus.

Ar tiem rīkojas šādi – ābolu pārgriež uz pusēm un uz tām uzpilina joda šķīdumu. Kamēr vēl ābolos ir maz cukuru un vairāk cietes, āboli krāsosies ļoti tumši un otrādi, jo vairāk āboli būs tuvu gatavībai, jo mazāk no to virsmas iekrāsosies tumšāki. Ar laiku šis paņēmiens ļaus katrai šķirnei dārzā precīzi izstrādāt optimālo novākšanas laiku. Lielie audzētāji izmanto Brigsa indeksu un ābolu blīvuma testus.

Uzmanību!

Vispirms novāciet veselos un tikai tad slimos ābolus. Vienlaicīgi šo darbu var veikt tikai tad, ja ābolus uzreiz pārstrādā, piemēram, izspiež sulā.

Kā vākt ābolus?

Ābolus vāc ar cimdiem (plāniem, bez kādām pumpiņām). Ābolu aptver ar pirkstiem, it kā ieliekot saujā, un kātiņu lauž pretējā virzienā, lai tas labi lūzt. Nekādā gadījumā nedrīkst ābolā ieķerties ar visiem 5 pirkstu galiem un raut ar spēku uz savu pusi. Rezultātā uz ābola noteikti paliks pirkstu iespiedumi, kas brūnēs un bojāsies. Tā tiks norauts arī augļa zariņš.

 

No rudens ābolu šķirnēm, kas aug dārzā, pirmais esot jāapēd “Auksis” – garšīga un populāra rudens šķirne. Nākamais vissteidzamāk ēdamais “Antejs” un “Sinap Orlovskij”, kas arī mēdz diezgan ātri nobirt no koka. Rudens āboliem garša, tos uzglabājot, tikai uzlabojas.

ROBERTS
Interese par dārzu un dārza darbiem Robertam bija jau no bērnības. Tieši tādēļ mācījies Bulduru Dārzkopības vidusskolā. Šobrīd strādā sabiedriskajā ēdināšanā, bet par dārzu neko nav aizmiris. Viņš arī zināšanas pielieto praksē. Viens no Musudarzs.lv idejas autoriem.